Visi dzīļu ģeoloģisko procesu produkti, nonākot Zemes virsmā, cenšas pielāgoties jaunajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem, un viena no izpausmēm ir iežu dēdēšana, kuru ietekmē gan fizikāli, gan ķīmiski, gan bioloģiski faktori. Atkarībā no konkrētajiem apstākļiem dominējoša loma var būt kādam no atsevišķiem faktoriem vai arī darbojas to kombinācijas.
Dēdēšanas rezultātā veidojas šķīstošas vielas un nešķīstoši savienojumi, gan dēdēšanas procesos neizmainīti sākotnējie komponenti, gan arī to izmaiņu produkti.
Mūsdienu kontinentu virsmā saistībā ar klimatiskajiem apstākļiem pastāv noteikta dēdēšanas procesu zonalitāte – arīdā un nivālā klimatā dominējoša loma ir fizikālai, bet humīdā klimatā ķīmiskai un bioķīmiskai dēdēšanai. Lielā mērā dēdēšanas ātrumu un intensitāti iespaido ieža struktūra un plaisainība, rupjgraudainie ieži sadēd vieglāk par smalkgraudainajiem.
Minerālu noturīgums pret ķīmisko dēdēšanu ir pakļauts noteiktām likumsakarībām un visumā sakrīt ar jau labi pazīstamo Bovēna kristalizācijas rindu.
Dēdēšanas procesos darbojas daudzas ķīmiskas reakcijas, no kurām galvenās ir hidrolīze, oksidēšanās – reducēšanās, jonu sorbcija un apmaiņa, karbonatizācija, hidratācija, kompleksu savienojumu veidošanās, dialīze.Minerāla sabrukšana un izmaiņas sākas ar tām režģa daļām un virzieniem, kuri prasa minimālo enerģijas patēriņu. Dēdēšanu iespaido arī iežastruktūra un plaisainība: rupjgraudainie un plaisainie ieži sadēd ātrāk par smalkgraudainiem un masīviem.
Visus dēdēšanas produktus var nosacīti iedalīt šķīstošos un nešķīstošos, lai gan nešķīstošu minerālu un iežu vispār nav. Minerāli, kurus pieņemts uzskatīt par nešķīstošiem, būtībā ir tikai mazšķīstoši, ūdens vidē no jebkuras kristāliskas vielas virsmas migrē joni, tas attiecas arī uz silikātu minerāliem, ilgstošā kontaktā ar ūdeni tie sadalās, galvenokārt hidrolīzes ceļā, ko apstiprina daudzkārt atkārtotie eksperimenti: traukā ar destilētu ūdeni iebērtssilikāriežu pulveris pēc zināma laika ūdenim piešķir bāzisku reakciju. Dzelzi saturošie minerāli (silikāti, sulfīdi) savukārt visbiežāk sadalās oksidēšanās procesu rezultātā. …
