Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
1. Demogrāfisko procesu intensitātei ir nozīmīga loma sociāli ekonomiskajā attīstībā, tautas attīstības līmeņa un tendenču noteikšanā.
2. 2010.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 18733 cilvēku, un jau 2030. gadā tas varētu samazināties līdz diviem miljoniem pašreizējo 2,229 miljonu vietā.
3. Darbspējas vecuma iedzīvotāju noslodze (bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem) pēdējos gados samazinās. 2009. gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes augstāks nekā bērnu un pusaudžu skaits. 2000.gadā šī attiecība bija 1.3 reizes.
4. Latvijā visizplatītākais nāves cēlonis ir asinsrites sistēmas slimības – 53,8%, ļaundabīgie audzēji – 19,9% un ārējie nāves cēloņi (traumas, pašnāvības, vardarbība, u.c.) – 7,2%.
5. Zīdaiņu mirstības līmenis (jaundzimušo mirstība pirmajā dzīves gadā), ir viens no svarīgākajiem demogrāfisko situāciju raksturojošajiem rādītājiem. 2010.gada statistikas dati liecina, ka Latvijā pašlaik ir 8,42 miruši bērni uz 1000 dzīvi dzimušajiem.
6. 2006.gadā valstī bija augstākā dzimstība pēdējos 10 gados. Valstī piedzima 22,3 tūkstoši bērnu, kas ir par 767 bērniem vairāk nekā 2005.gadā
7. Nodarbinātība ir viens no svarīgākajiem tautsaimniecības attīstības un valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, tādēļ nodarbinātības politika ir neatņemama gan valsts, gan reģiona sociālās un ekonomiskās politikas sastāvdaļa.
8. No ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem vairāk ir nodarbināto iedzīvotāju nekā darba meklētāju, bet sākot ar 2008. gadu, nodarbināto iedzīvotāju rādītājs ir samazinājies, bet darba meklētāju –palielinājies.
9. Reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā ir strauji pieaudzis. Reģistrēto bezdarbnieku skaits 2010. gadā bija 162463 iedzīvotāji. Kvalifikācijas līmeņa paaugstināšana, jaunu darba vietu radīšana var ietekmēt bezdarbnieku skaita samazināšanu.
10. Katru gadu izglītoto iedzīvotāju kļūst vairāk, no 2005. gada līdz 2008. gadam to skaits palielinājās gandrīz par 80 tūkstošiem. Lielāko daļu aizņem iedzīvotāji ar arodizglītību vai profesionālo vidēju izglītību.
11. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (ar attiecīgo izglītības līmeni) rāda, ka cilvēkiem ar augstāku izglītību ir vieglāk atrast darbu. Augstākais darba meklētāju īpatsvars ir starp personām bez skolas izglītības (46%), ar arodizglītību (22,2%) un pamatizglītību (21,8%), bet viszemākais ar augstāko izglītību (7,2%).
12. Darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū, emigrantu ir par 14.1 procentpunktu vairāk nekā imigrantu. Savukārt bērnu īpatsvars imigrācijā ir lielāks nekā emigrācijā.
…
