Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
3,99
You save:
0,52 (13%)
Discounted price*:
3,47
Purchase
Add to Wish List
ID number:226584
Author:
Evaluation:
Published: 13.07.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 12 units
References: Not used
Extract

Pēc vidējo un augstāko izglītību ieguvušo skaita 20-24 gadu vecumā Latvijas sievietes apsteidz Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo līmeni, bet vīrieši no tā atpaliek. Līdzīga situācija ir arī mūžiglītības rādītāju ziņā. 1999. gada pētījums par dzīves apstākļiem parādīja, ka iedzīvotājiem ar augstāku izglītību ir relatīvi mobilāki. Novērtēts, ka laikā no 1989. Līdz 1999. Gadam 9,5 % visu Latvijas iedzīvotāju ir mainījuši dzīvesvietu starp Latvijas pāsvaldībām, turklāt iedzīvotājiem ar augstāko un vidējo izglītību šī proporcija bija 10,5% un 10,6%, bet pamatizglītību – tikai 7,5%. Balstoties uz šī apsekojuma datiem, aprēķināts, ka jauniem cilvēkiem ar augstāko izglītību dzīvesvietas mainīšanas varbūtība ir vislielākā (gan faktiski, gan nākotnes plānos). Pašlaik vēl grūti spriest par starpvalstu ilgtermiņa migrācijas rezultatavitāti Latvijā – vai iedzīvotāji maina dzīvesvietu uz citu valsti pastāvīgai dzīvei vai uz īsāku laiku. Emigrācijas apjomi Latvijā nav lieli un arī laika distance vispārinājumu izdarīšanai ir par mazu. 2001. Gadā 23 procenti no ilgtermiņa inigrantiem, kuri ieradās Latvijā, bija arī dzimuši Latvijā(Demogrāfijas gadagrāmata, 2002, 155). Tas liecina par to, ka zināma daļa no Latvijas aizbraukušo uz mācībām, darbā vai citu motīvu vadīti, pēc laika atgriezās dzimtenē. 86% Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju ir dzimuši Latvijā, bet starp emigrantiem jeb Latvijas izbraukušajiem tādu bija 37%. Tas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka starpvalstu mibilitāte ir augstāka tiem Latvijas. Iedzīvotājiem, kuri nav dzimuši Latvijā, kā arī secināt par ilgtermiņa migrantu atgriešanos mītnes zemēs pēc mācībām vai darba Latvijā(Demogrāfijas gadagrāmata, 2002, 135;155).
Tādejādi Latvija patiešām starpvalstu migrācijas rezultātā galvenokārt zaudē iedzīvotājus ar augstāko izglītības līmeni, visvairāk – ar vidējo speciālo izglītību un augstāko izglītību. Statistikā nereģistrētā migrācija šajos datos varētu ienest zināmas korekcijas, taču kopējā likumsakarība tāpēc nemainīsies, jo reģistrētā un nereģistrētā migrācija pēc iedzīvotāju izglītības līmeņavisticamāk sadalās vienmērīgi. Ar interneta portāla „Delfi”starpniecību 2003. gadā veiktās aptaujas par cilvēku plāniem doties strādāt uz ES valstīm rezultāti liecina, ka respondenti ar auzstāku izglītības līmeni ir nedaudz vairāk motivēti doties strādāt uz ārzemēm nekā ar zemāku izglītību. Turklāt potenciālie emigranti kjaunākajās vecuma grupās ar augstāko iglītību un dzīvesvietu Rīgā biežāk atbildēja, ka negrasās atgriesties Latvijā. Kaut gan iglītības ieguves iespējas Latvijā kā teritoriāli mazā valstī visiem ir aptuveni vienādas, jo skolu un augstskolu tīkls pārklāj visuteritoriju, tomēr pastāv reģionālās atšķirības iedzīvotāju izglītības limenī un tās kvalitātē. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,93 €
Work pack Nr. 1354833
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Demogrāfiskie procesi Latvijā”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/226584

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register