Demokrātijas jēdziens, būtība, vēstures formas

Varas veidošanas un dalīšanas process, varas resursu izvietojums sabiedrībā un to izmantošana dažādo vērtību (materiālo, kultūras u. c.) sadalē – tās ir politikas pamatproblēmas. To skaidrojumā svarīga nozīme ir politiskā režīma jēdzienam, kura ietvaros politiskie procesi tiek analizēti plašākā kontekstā – kopsakarā ar daudzām citām sabiedrības dzīves parādībām, ar indivīda vai visas sabiedrības un varas institūciju attiecībām, ar brīvības un vienlīdzības faktisko realizēšanos.
Analizējot politisko režīmu, vispirmām kārtām mūs interesē, pēc kādiem principiem sabiedrībā ir sadalīta vara, cik daudz no tās katram pieder, kā un kādā nolūkā tā tiek izmantota.
Politisko režīmu būtiski raksturo tas, kādas ir attiecības starp pilsonisko sabiedrību un valsti vai, citiem vārdiem sakot, kāda ir demokrātijas attīstības pakāpe attiecīgajā sabiedrībā.
Tāpat kā viss pasaulē, arī demokrātija ir nebeidzami mainīga sistēma ar savām iekšējām pretrunām un problēmām. To nepārtraukti ietekmē spēku samērs politiskajā spektrā.
Mans mērķis ir palīdzēt katram pašam izveidot neatkarīgus uzskatus par to, kas ir vai kādai jābūt demokrātijai, pēc kādiem kritērijiem to var vērtēt, vai un kādā mērā valsts iekārtas, politiskās, sabiedriskās un saimnieciskās sistēmas ir demokrātiskas.
Lai izprastu demokrātijas būtību, esmu apkopojusi svarīgāko informāciju turpmāk esošajos materiālos.…