Secinājumi
Demokrātija Grieķijā tiešām nodemonstrēja arī savas neglītās puses. Vienā no Atēnu un Spartas kara epizodēm -406. gadā, grieķu flote jūras kaujā sagrāva Spartas floti. Sešiem grieķu komandieriem, kas uzvarēja šajā jūras kaujā Atēnu asambleja apbalvojumu vietā piesprieda nāves sodu. Par iemeslu kalpoja tas, ka šie komandieri it kā neesot bijuši pietiekami aktīvi kaujā sadragāto grieķu kuģu komandu glābšanā, bet aizrāvušies ar sakauto spartiešu kuģu vajāšanu. Ģenerāļi mēģināja skaidrot, ka situācija patiesībā bijusi pavisam savādāka. Viņi esot norīkojuši atsevišķus kuģus palīdzības sniegšanai savainoto kuģu komandām, kamēr pārējā flotes daļa turpinājusi dzīties pakaļ bēgošajiem spartiešiem. Bet glābšanas darbi esot kļuvuši neiespējami jo jūrā sākusies stipra vētra. Ar viņu aizstāvības runu mēģināja uzstāties pat Sokrāts. Viss velti, satrakotais pūlis nevēlējās klausīties nekādus argumentus un visas attaisnošanās runas tika rupji pārtrauktas. Šī epizode, it kā apstiprinot Anaksarsa augstāk teikto par gudro runām un muļķu lēmumiem, iegājusi vēsturē, kā viens no spilgtākajiem grieķu demokrātijas kauna traipiem.
Tomēr šis pirmais Eiropā demokrātijas modelis stimulēja strauju Grieķijas (Atēnu) ekonomikas un kultūras uzplaukumu. Vērsās plašumā lauksaimniecība, amatniecība un tirdzniecība. Vidusjūras reģiona ekonomiskais, intelektuālais un mākslas potenciāls, kurš līdz tam koncentrējās Mazāzijas piekrastes pilsētās (Jonijā), drīz vien pārvietojās uz Atēnām.
…