Tā kā esmu liepājniece, tad savu dendraloģisko taku izvēlējos izveidot Liepājas jūrmalas parkā. Liepājas jūrmalas parks ir lielākais dendroloģiskais parks, apmēram 50 ha lielais parks tika veidots pakāpeniski no 1870. gada līdz 20. gadsimta sākumam. Parkā aug vairāk nekā 140 dažādu šķirņu koki un krūmi. Viesu ērtībām parkā izbūvēja vannu māju jeb peldiestādi, kūrmāju, greznas vasarnīcas, ierīkoja tenisa laukumus, strūklaku. Peldiestāde pati nav saglabājusies, bet ēka neizmantota vēl cēli stāv šodien. Šodien Jūrmalas parks ir jauka pastaigu vieta, parka zonā ir stadions, tenisa laukums, koncertdārzs “Pūt, vējiņi!”, vasaras kafejnīcas, minigolfa laukums. Gandrīz katra ēka te ir ievērības cienīga. Pilsēta zem liepām, arī tā mēdz dēvēt Liepāja. Liepājas vizītkarte neapšaubāmi ir Jūrmalas parks, vieta, ko labprāt apmeklē gan paši liepājnieki, gan pilsētas viesi. 19.gadsimta vidū nobrieda ideja par parka ierīkošanu Liepājā, un pilsētas rāte izveidoja speciālu parka komisiju, kuras uzdevums bija iesaistīt iedzīvotājus apstādījumu labiekārtošanas darbos, kā arī rūpēties par retu koku šķirņu stādīšanu. Sevišķi nopelni Jūrmalas parka izveidošanā bija pirmajam pilsētas galvam Kārlim Ūliham, kas speciāli brauca uz Sanktpēterburgu un panāca, ka toreizējā valdība pilsētas parka izbūvei piešķīra 15 tūkstošus rubļu. Parks tika izprojektēts smilšainā teritorijā, kas vietām bija ļoti mitra. Bija jāveic ārkārtīgi grūts sagatavošanas darbs vajadzēja pievest auglīgu zemi, iegādāties stādāmos kokus un krūmus. Ikdienā staigājot pa parku, nemaz nenojautu, ka tajā ir tik dažādu sugu koki un krūmi. Bija interesnati tos pētīt un vākt lapu herbāriju.