Depresija ir visbiežāk sastopamā psihiskā saslimšana. Neskatoties uz to tiek piedāvāti ļoti atšķirīgi skaitļi par to, cik cilvēkus kopumā ir skārusi šī slimība. No vienas puses tas ir saistīts ar „tumšajiem” skaitļiem (daudzas depresijas netiek par tādām atzītas), bet no otras – ar slimības definējumu. Tomēr, šodien publicējamie dati liecina , ka 10% Vācijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir piedzīvojuši depresiju un griezušies pēc palīdzības.
Sievietēm depresija vidēji tiek diagnosticēta divreiz biežāk nekā vīriešiem. Tas varētu liecināt par to, ka sievietēm ir pastiprināta ģenētiska nosliece uz depresiju, kā arī saistībā ar vairākām sociālajām lomām, kuras sievietei tiek piedēvētas, lai gan skaitliski vairāk no suicīdās depresijas mirst vīrieši. Depresijas izpausmes vīriešiem un sievietēm var atšķirties, jo viņi kopumā daudz retāk iet pie ārsta un mazāk stāsta par sevi, līdz ar to tas bieži vien neatklājas.
Pēdējos gados straujš depresijas saslimšanu pieaugums ir novērots attīstītās valstīs, un jo īpaši industriāli augsti attīstītās valstīs. Tās cēloņi gan vēl ir neskaidri, bet bieži vien stress sabiedrībā (pieaugot prasībām un nedrošībai privātajā un profesionālajā sfērā) tiek vērtēts kā pamats tam. Tieši tāpat pēkšņs depresiju un suicīdu pieaugums tika novērots, piemēram, pēc PSRS sabrukuma vairākās Austrumeiropas valstīs. Kā nākošais skaidrojums - pēdējos gados tiek publicēts aizvien vairāk informācijas par šo slimību un cilvēki biežāk meklē medicīnisku palīdzību.
Depresija (no lat. depressio – nospiedošs), medicīnā visbiežāk apzīmēta kā depresīva epizode, psihisks traucējums, kura pamata simptomi ir nospiedošs garastāvoklis, nedroši stimuli, intereses trūkums un drūmums, traucēta pašcieņa un atslābināta vērtība pret sajūtām, kas agrāk bija svarīgas un ikdienišķas (interešu/simpātiju zudums, attieksmes maiņa pret tuviem cilvēkiem, emocionālās rezonanses zudums, pie tam pacients to sāpīgi apzinās, jo no apkārtējo puses tas tiek definēts kā bezjūtība)…