Secinājumi...
Valsts saimniecības attīstībā nozīmīga vieta ir derīgo izrakteņu ieguvei un izmantošanai.
Derīgie izrakteņi ir neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu sakopojumi zemes garozā.
Pēc izplatības izmantojamie Latvijas zemes dzīļu resursi ir iedalāmi bieži un ierobežoti sastopamos derīgos izrakteņos.
Derīgo izrakteņu ieguve nav pieļaujama, ja tie atrodas tiešā apdzīvoto vietu tuvumā vai arī ainaviski augstvērtīgās dabas teritorijās.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā ir izveidots Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrs.
Derīgie izrakteņi iedalīti trīs grupās:
• būvmateriālu izejvielu atradnes (arī prognozēto krājumu laukumi) – kaļķakmens, ģipšakmens, dolomīts, māls, kvarca smilts, smilts un grants, saldūdens kaļķieži;
• kūdras atradnes;
• pazemes ūdeņu atradnes.
Kaļķakmens - karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Dolomīts izmantots senās Rīgas aizsargmūros un Pētera baznīcas celtniecībā.
Ģipšakmens ir viens no vērtīgākajiem Latvijas zemes dzīļu resursiem, jo Eiropā to izplatība ir ierobežota.
Latvijā ir lielākie ģipšakmens krājumi Ziemeļeiropā.
Kvarca smiltis ir vāji cementēts smilšakmens iegulas.
Būvmateriālu ražošanai izmantojamos māla iegulas ir divu atšķirīgu sistēmu veidojumi:
• Sarkanraibie un zaļganpelēkie māli – augšdevona nogulumi;
• Brūnie – kvartāra limnoglaciālie nogulumi.
Grants un smilts Latvijas teritorijā pēc ieguves apjoma ir visvairāk izmantotie derīgie izrakteņi un ir ļoti plaši izplatīti.
Kūdras ieguvei ir sezonāls raksturs, jo to iespējams iegūt tikai siltajā periodā.
Sapropelis – ezernogulumi – organiski nogulumi, kas veidojas, uzkrājoties, pārveidojoties un nogulsnējoties ūdensaugu atliekām un organismu atliekām, uzkrājas kopā ar minerāldaļiņām.
Vislielākie saldūdens kaļķiežu apjomi ieguldīti Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa izveidošanā.
Pazemes ūdeņi ir viena no nozīmīgākajām Latvijas dabas bagātībām. Tie ir saldūdens resursi, kurus izmanto dzeramā ūdens apgādei, kā arī dažādas kvalitātes minerālūdeņi un termālie ūdeņi.
…
