1900. gadā sākas K. Mīlenbaha sadarbība ar otru ievērojamāko latviešu valodnieku - Jāni Endzelīnu. Viņi apceļo Latviju, vākdami latviešu izlokšņu materiālus. Viņi kopā ir apbraukājuši un kājām izstaigājuši Rietumvidzemi, Zemgali un Kurzemi. Šais vasarās savākts bagāts materiāls, kas izlietots gan "Latviešu valodas vārdnīcā", gan J. Endzelīna "Latviešu valodas gramatikā".
K. Mīlenbahu visvairāk ir interesējušas divas valodniecības nozares - leksikoloģija un sintakse. Te viņš atstājis vislielāko mantojumu, kaut ir rakstījis arī par citiem jautājumiem, kas prasījuši valodnieka skaidrojumu. K. Mīlenbahs ir atstājis ap 100 dažādu apcerējumu. Daļa viņa rakstu ir sakopoti izdevumā "Daži jautājumi par latviešu valodu" (I-IV; 1891-1909). Kopā ar J. Endzelīnu sarakstīta "Latviešu gramatika" un skolām domātā "Latviešu valodas mācība" (1907), kurām K. Mīlenbahs rakstījis sintakses daļu.
Jānis Endzelīns
Harkovā J. Endzelīns uzraksta arī savu ievērojamāko darbu - "Latviešu valodas gramatika" (vācu valodā). Tā publicēta pēc pārbraukšanas dzimtenē 1922. gadā. Šis pētījums rāda ne tikai latviešu valodas toreizējo attīstības stāvokli, bet atklāj arī latviešu valodas skaņu, formu un konstrukciju vēsturi, attieksmes ar citām radu valodām.
No 1920. gada J. Endzelīns strādā Latvijas universitātē. Viņš palīdz noorganizēt baltu filoloģijas nodaļu un pats tanī lasa ievadu baltu filoloģijā, latviešu valodas zinātnisko gramatiku, leišu valodas zinātnisko kursu, baltu valodu salīdzināmo gramatiku, kā arī dažādas citas salīdzināmās valodniecības disciplīnas. Pēc viņa ierosmes nodibināta Filologu biedrība (1920) un Latviešu valodas krātuve.
Cits pēc cita nāk klajā arī pētījumi par latviešu valodu. 1922. gadā zinātnieku vajadzībām iznāk "Latviešu lasāmgrāmata" (vācu valodā), kur dots pārskats par latviešu valodas izloksnēm līdz ar tekstu paraugiem. Tai pašā gadā tiek izdots darbs "Latvijas vietu vārdi", I daļa. Tanī sakopoti Vidzemes vietvārdi, visvairāk māju vārdi. 1926. gadā iznāk šā darba otra daļa, kur atrodami Kurzemes, Zemgales un Latgales vietvārdi
J. Endzelīna darbi par latviešu un citām baltu valodām ir starptautiskas nozīmes pētījumi par baltu valodu vēsturi un šās valodu grupas radnieciskiem sakariem ar pārējām indoeiropiešu, it īpaši ar slāvu valodām. Bez J. Endzelīna darbiem neiztiek neviens baltists, slāvists un pat indoeiropeists.
J. Endzelīns ir arī mūsu ortogrāfijas pamatu izveidotājs. Tādējādi J. Endzelīns strādā ne tikai visu iepriekšējo valodnieku darbības laukā, bet to daudzos virzienos paplašina, izvērš jaunos aspektos un, galvenais, dod tanīs visos paliekamus pētījumus. Viņa atstāto darbu skaits pārsniedz trīs simtus.…