Zojas Čehlovas izstrādātais mācību izziņas darbības cikls kā mācību procesa vienība.
21. gadsimtā izglītības procesā galvenā uzmanība tiek pievērsta personības veidošanai un tās pašrealizācijas iespēju radīšanai. Personības aktivitāte savukārt tiek uzskatīta par šīs pašrealizācijas mehānismu, tāpēc viens no skolotāja galvenajiem uzdevumiem ir veicināt skolēnu izziņas aktivitātes veidošanos.
Cilvēka darbību un aktivitāti rosina kā ārējie rosinātāji – tā ir domāšanas stimulācija, tā iekšējie – tie ir personības darbības jēgu veidojoši motīvi. Ja runā par ārējiem rosinātājiem, tad uzsver, ka uzdevums tiek veikts, lai iegūtu kādus rezultātus, kas nebūt nav saistīti ar objekta izzināšanu, piemēram, labas atzīmes. To pašu uzdevumu var izpildīt, balstoties uz iekšēju jēgu veidojošu motivāciju, kas ietver sevī tādus aspektus kā vēlmi izprast uzdevuma būtību un tā risināšanas paņēmienus, izzināt objektu utt.
Jaunākā pusaudža uzvedībā reāli eksistē abi virzības tipi un tos noteicošie faktori – vajadzības, motivācija, radītās situācijas. Mērķtiecīga uzvedība ir iespējama tikai šo faktoru un darbības savstarpējā sakarībā, kas veido darbības psiholoģisko mehānismu un izpaužas izziņas aktivitātes formā.
Izziņas aktivitātes forma ir mērķtiecīgi meklējumi, kas rodas mērķa īstenošanas posmā, kad skolēns analizē objekta saturu un savas iespējas tā izzināšanai (zināšanas, prasmes, iemaņas un uz jēgu veidojošas motivācijas bāzes uzkrāto pieredzi).Galvenā pretruna kā izziņas aktivitātes attīstības virzītājspēks rodas starp aizvien sarežģītāko saturu un darbības veidiem, kas jāapgūst skolēnam, un viņa aktuālajām iespējām: zināšanām, prasmēm, iemaņām un pieredzi. Šīs pretrunas risinājums ir atkarīgs no skolēna aktuālo zināšanu, prasmju, iemaņu un pieredzes līmeņa, mācību vielas satura grūtības pakāpes. Tātad skolēna iespēju paplašināšana ir minētās pretrunas novēršanas nosacījums, kad skolēnam skolotāja vadībā ir jāiegūst jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas, lai viņš spētu darboties konkrētā situācijā. Tas bagātina skolēnu ar jaunu pieredzi, viņam rodas augstāka līmeņa vispārinājuma iespējas, attīstās viņa aktivitāte.
Sasniedzot mērķi un attīstot izziņas aktivitātes formas, veidojas darbības produkts. Produktā iemiesojas gan zināšanas, gan prasmes, gan bagātinātā pieredze. Darbība noslēdzas ar rezultātu, kas izpaužas kā personības aktuāli veidojumi: aktivitāte, patstāvība, noturīgi izziņas un sociālie motīvi.
…
