Dikļu pils atrodas Valmieras rajonā, 120 km no Rīgas, Dikļu pagastā, ir iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā.
• Vēsture.
Senais nosaukums ir Dickeln. Arhitektūras stils ir vācu neobaroks. Pils ēka (kunga māja) ir celta 1896. gadā, kad muiža piederēja baronam P. Volfam. Izteiksmīga neobaroka celtne ar mansarda jumtiem gan centrālajā daļā, gan sānu rizalītos, ar atturīgi plastiskiem ēku fasādes rotājumiem. Lielākās pārbūves Dikļu muižas pilī notiek 1930. gadu beigās, kad salīdzinoši korekti tiek izbūvēts 2. stāvs, paplašinot logu ailas. 1930. g. tika uzbūvēts otrais stāvs virs ziemeļu gala telpas un 1948. g. veikta dienvidu gala verandas pārbūve. Šīs pārbūves ir izjaukušas sākotnējo ēkas simetriju.
Dikļu muiža ir sens fon der Pālenu dzimtas īpašums. Senākās ziņas par Dikļu muižas vēsturi ir saglabājušās no 1456. gada, kad šis īpašums piederējis Gotšalkam fon der Pālenam. Lidz pat 1919. gadam šī muiža ir pārdota ļoti daudziem cilvēkiem, tad nonākusi Valmieras apriņķa valdei, kas tajā iekārtoja bērnu patversmi. 1937. g. muižā iekārtoja Valmieras apriņķa pašvaldību sadarbes apvienības sanatoriju. Pēc II pasaules kara Dikļu muižā bija tuberkulozes sanatorija. 1974. g. sanatorija tika pārveidota par traumatoloģijas un ortopēdijas rehabilitācijas slimnīcu „Dikļi”. 1993.g. slimnīcu likvidēja, un muiža tika nodota Dikļu pagasta pašvaldībai.
Dikļu muižas ansambļa otrā būtiskākā sastāvdaļa ir klēts, kas ir vecāka par pili un celta XVIII gadsimta beigās vēlīnā klasicisma formās, ar Vidzemes klētīm neraksturīgu majestātisku portiku.
Dikļu pagasts ir viena no kultūrvēsturiskajām vietām Latvijā, kur dzimušas nozīmīgas Latvijas kultūras vērtības - kordziedāšana un teātra spēlēšana.
1818. gadā Dikļu muižā tika uzvesta muižas kalpotāja Jāņa Peitāna pārtulkotā Fridriha Šillera luga “Laupītāji”, kurā kā aktieri piedalījās Dikļu zemnieki.
…
