Disciplinārsods kā darba tiesību aspekts

Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, Darba likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi. Darbiniekam pildot savus darba pienākumus obligāti ir jāievēro gan darba līguma prasības un normas, gan darba kārtības noteikumus. To neievērošanas gadījumā darba devējs ir tiesīgs darbinieku saukt pie disciplinārās atbildības, izsakot viņas piezīmi vai rājienu. Kā redzam, darba attiecību likumdošanā ir paredzēti tikai divi disciplinārsodi – piezīme un rājiens, šeit atšķirība ir valsts civildienesta ierēdņiem, viņiem ir paredzēti vairāki disciplinārsodi. Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības noteikšanai un regulēšanai tika pieņemts Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums, kas stājās spēkā 2007.gada 1.janvārī. Likuma mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu valsts civildienesta ierēdņu disciplinārpārkāpumu izdarīšanas apstākļu noskaidrošanu, taisnīga lēmuma pieņemšanu, kā arī disciplinārpārkāpuma cēloņu un seku noskaidrošanu un novēršanu. Šī darba mērķis ir izpētīt un salīdzināt darbinieku un civildienesta ierēdņu disciplināro atbildību un par sakarā ar to piemērojamos disciplinārsodus. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojoši uzdevumi: izskatīt disciplinārpārkāpuma un disciplināratbildības būtību, izanalizēt piezīmi un rājienu darba tiesiskajās attiecībās, izskatīt civildienesta ierēdņu disciplināratbildību.