Divas Latvijas informācijas telpas; vienādu notikumu interpretācija latviski un krieviski rakstošajā presē

NOBEIGUMS
Pētījuma veikšanas laikā ir noskaidrotas atšķirības viena notikuma atspoguļojumā
latviski un krieviski rakstošajā presē, par pamatu ņemot četru laikrakstu „Diena”, „Latvijas avīze”, „Telegraf” un „Vesti Sevodņa” satura analīzi. Tomēr līdz galam pētījums neļāva noskaidrot visu atšķirību dziļākus cēloņus. Izdarot kopējos secinājumus, var secināt, ka Latvijā nevar runāt tikai par vienu informācijas telpu. Bieži vien mediju organizācijas savu
dažādo dienaskārtību, kā arī rakstības stilu skaidro ar savas mērķauditorijas vēlmēm.
Vērtīgi būtu izpētīt to, cik apgalvojums atbilst patiesībai, pirmkārt, noskaidrojot kā mediji izzina savu mērķauditoriju vēlmes. Un, otrkārt, aptaujājot mērķauditorijas par to vai tas, ko viņi redz dažādos preses izdevumos, tiešām ir tas, ko viņi tur vēlētos redzēt.
Jau veiktais pētījums dod ieguldījumu divu Latvijas informācijas telpu izpētē.
Iegūtie rezultāti nav sensacionāli, tomēr pētījums parāda, ka atšķirības pastāv. Tātad papildina pētījumu klāstu, kas runā par dažādo informācijas telpu esamību.
Veiktais pētījums ir papildinājums pētījumiem, kas šajā jomā jau ir veikti, kā arī identificē problēmas tālākiem pētījumiem. Galvenie jautājumi, kas būtu jāapskata tālākos pētījumos ir katra atsevišķā laikraksta nozīme dažādu informācijas telpu veidošanā kā arī,
lai veiktu pilnīgāku pētījumu par valodu kā ietekmējošo faktoru, ir jāpalielina tā apjoms
gan laikrakstu, gan publikāciju, gan notikumu skaits. Būtu nepieciešams arī uzzināt kādos gadījumos un saistībā ar kādiem notikumiem saasinās atšķirības abu valodu laikrakstos.
Vērtējot teorijas daļā aplūkoto mediju nozīmību dažādos sabiedrības procesos, kā arī iepriekš aplūkotos pētījumus kopā ar veikto pētījumu, jāsecina, ka Latvija jau atrodas bīstamā situācijā. Vienas valsts iedzīvotāji dzīvo dažādās informācijas telpās, un sabiedrība tiek šķelta. Tomēr, lai tāda veida secinājumu apstiprinātu būtu vērtīgi veikt pētījumu, kurā ne tikai tiktu aplūkots viena notikuma dažādais atspoguļojums, bet arī noskaidrots abu
valodu mērķauditorijas viedoklis pēc publikācijām par konkrēto notikumu. Tas dotu patieso ieskatu tajā, cik ļoti iespaidota ir pati sabiedrība, saņemot dažādu informāciju, kā arī parādītu to, cik spēcīga ietekme ir medijiem mūsu valstī.…