Dokumenta "Zemes politikas pamatnostādnes 2008.- 2014.gadam" izvērtējums, tā ietekme uz ilgtspējīgu lauku teritoriju attīstību nākotnē

Zemes kvalitāte, klimatiskie apstākļi un citi faktori ietekmē zemes izmantošanas veidu un intensitāti. Salīdzinoši intensīva zemju izmantošana raksturīga valsts centrālajā daļā, bet pārsvarā ekstensīva ražošana vai tikai zemi lauksaimnieciskā stāvoklī uzturoša saimniekošana lielākajā daļā valsts teritorijas. Tajos pagastos, kur ir zema augsnes auglība ir lielāks mežu, krūmu un dabisko zālāju īpatsvars. Savukārt teritorijās (Zemgales reģionā) ar ļoti labu augsnes kvalitāti ir maz mežu, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir izmantotas un pārsvars ir aramzemei.
Latvijā vidējais svērtais zemes kvalitātes novērtējums6 ir 38 balles, kas ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, tiek uzskatīts par minimālo auglības līmeni attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, lai varētu nodrošināt komerciāli dzīvotspējīgu lauksaimniecību.
Latvijā kā viena no problēmām tiek uzskatīta neefektīva zemes izmantošana, bet citas valstīs tiek uzsvērts zemes trūkums. Zemes trūkums var izraisīt konfliktus saistība ar zemi, jo daudziem cilvēkiem nebūs iespējas izaudzēt sev nepieciešamo lauksaimniecības produkciju. Pieaugot pieprasījumam pēc lauksaimniecība izmantojamas zemes, ko varētu izraisīt izmaiņas klimatiskajos apstākļos citos pasaules reģionos un pieaugošais pieprasījums pēc pārtikas produktiem, tiks līdz minimumam samazinātas neizmantoto lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības.
Būtiski ir saglabāt lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības tādā apjomā, kas nodrošinātu pārtikas produktu ražošanu iekšējam tirgum un eksportam. Tātad jānodrošina arī, lai lauku teritorijas tiktu apdzīvotas un apsaimniekotas.
Īstenojot pamatnostādņu mērķus lauku teritorijām būtu jābūt apdzīvotām un apsaimniekotām. Zemes resursi tiktu izmantoti efektīvāk, kā arī jātop skaidriem zemes tiesiskajiem aspektiem.
…