Domāšana un runa

Domāšana cieši saistīta ar juteklisko izziņu, kuras tēli ir materiāls domāšanai. Vispārināšanas funkcija iespējama ar jutekliskās izziņas un galvenais ar runas palīdzību. Vārds runāt vispārina priekšmetu grupas pašas būtiskākās īpašības. Līdz ar runas rašanos cilvēkam radās iespēja atspoguļot pasauli, kas konkrētā momentā neiedarbojās uz maņu orgāniem.
Domāšana – psihisks izziņas process, kurā ar runas palīdzību notiek vispārināta un netieša atspoguļošana, kuras pamatvienība ir vārds, kas pilda vairākas funkcijas.
1. vārds apzīmē kādu priekšmetu, norāda uz to, izsauc cilvēka apziņā. Vārda funkcijas ļauj cilvēkam vajadzīgajā brīdī izsaukt priekšmetu bez tiešas novērošanas.
2. vārds dod iespēju analizēt priekšmetus, ieraudzīt to būtiskas pazīmes, iekļaut tos tajā vai citā priekšmeta grupā, tādējādi kļūstot par abstrakcijas un vispārināšanas līdzekli, kas ļauj atspoguļot dziļākās, ārēji neredzamās priekšmetu īpašības un savstarpējās sakarības.
Tā kā vārds vispārina apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības, pēc to būtiskajām pazīmēm, tad kļūst par jēdzienu. Vārdu uzbūves saskaņošanas likumus, notikumus un vārdu kopumu sauc par valodu. Valoda kā sistēma runā. Ja valoda nepilda šo funkciju to sauc par mīmiku. Sarunai ir 2 procesi:
1. ekspresija
2. impresija
Runas ekspresija – latīniski domas, ietērpšana valodā, un tās novadīšana līdz sarunu biedram. Runas impresija – iespaids, saņemtās informācijas uztvere, tā analīze. Iespēja uzkrāt, saglabāt un dabiski nodod informāciju no cilvēka uz cilvēku, no paaudzes uz paaudzi.

…