Par domāšanu un ar to saistīto paradoksu uzskaitījums varētu būt liels, jo šai problēmai ir tūkstošgadīga vēsture un milzīga, šodien vēl nepietiekami novērtēta nozīme. Tie izpaužas visās cilvēku saskarsmes un dzīves jomās, sākot ar ģimeni un beidzot ar valstu attiecībām un cilvēka ietekmi uz dabu. Ik viens var minēt desmitiem piemēru, kad nepietiekami pārdomātos lēmumos pamatota rīcība ir nesusi ļaunumu gan pašam tās autoram, gan viņa apkārtnei un tuviem cilvēkiem.
Domāšana kā īstenības izziņas, pārveidošanas un arī sevis pilnveides darbība nebūt nav tik vienkāršs process. Šajā jautājumā ir dažādi viedokļi, tātad dažādi ir arī praktisko mācību un audzināšanas problēmu risinājumi.
Domāšana ir psihisks process, ar kura palīdzību cilvēks atspoguļo īstenības priekšmetu un parādību būtiskās pazīmes, atklāj daudzveidūgos šo priekšmetu un parādību sakarus.(1;183)
Domāšana dod iespējas iegūt informāciju par lietām un parādībām vai to īpašībām netieši, pastarpināti, secinājumu rezultātā, balstoties uz savu vai citu cilvēku pieredzi.
Viens no spilgtāk izteiktiem garīgi atpalikušo un arī daudzu demento bērnu intelekta defektiem ir viņu abstraktās domāšanas traucējumi. Domāšanas defekti – tā ir obligāta un kardināla oligrofrēnijas pazīme. Domāšanas traucējumi izpaužas visos psihiskajos procesos: uztveres, atmiņas, iztēles, emocionālajos un gribas procesos un caur tiem arī bērna orientācijā, visā viņa personības struktūrā. Piemēram, sadzīves situācijā bērnam ir brūti atšķirt svarīgāko no otršķirīgā, dažādos notikumos no to cēloņiem un tamlīdzīgi. Tādēļ viņa izturēšanās vai emocionālie pārdzīvojumi, simpātijas vai antipātijas bieži vien nav adekvātas notikumiem. Tikai iedziļinoties psihisko procesu norisē, var atklāt, ka šo parādību pamatā ir dziļas novirzes bērna analītiski sintētiskajā, vispārinošajā un konkretizējošā darbībā(t.i., domāšanā). Traucējumi jebkura psihiskā procesa norisē savukārt padziļina traucējumus arī domāšanā.(2;85)
Domāšanas procesā norises traucējumu hirearhiskums spilgti izpaužas arī debīlo bērnu valodas attīstības traucējumos. Oligofrēnie un dementie bērni ar grūtībām apgūst vārdu jēdzienisko nozīmi, it īpaši, ja šie vārdi apzīmē parādības, kuras nav tieši uztveramas. Pie tam dažkārt šie bērni var iemācīties vārdus, frāzes vai pat definējumus, neapjēdzot to nozīmi. Bieži traucēta valodas vispārinošā funkcija. Šādos gadījumos bērni neizprot pieaugušo runu, nespēj izmantot vārdisko informāciju savas darbības organizēšanai dažādās praktiskās situācijās vai mācībuzdevumu risināšanā.
Debilo un arī daudzu demento bērnu domāšanas procesa norises īpatnības raksturo, pirmkārt, domāšanas vispārinošās funkcijas traucējumi. Debilajiem bērniem ievērojami aizkavējas prasme saskatīt atsevišķajā vispārīgo vai vispārīgajā izdalīt atsevišķo. Līdz ar to viņiem rodas grūtības vispārīgo kārtulu izmantošanā konkrētās situācijās, piemēram, pareizrakstības likumu vai rēķināšanas kārtulu pielietošanā uzdevumu risināšanā. …
