“Tempietto” atrodas Sv. Pētera klostera iekšpagalmā. Tā ir vieta, kur pēc leģendas, krustā sists Sv. Pēteris – viens no Kristus divpadsmit apustuļiem. Savukārt zem celtnes slēpjas kripta (apakšzemes eja), kurā iezīmēts Pētera krusta bedres dziļums. Pastāv arī uzskats, ka Ferdinands II (1452-1516) un Spānijas Izabella (1451-1504) bijuši Sv. Pētera klostera aizgādņi, un viņus uzskata arī par “Tempietto” pasūtītājiem Klosteris plešas Jānikula pakalna nogāzē, no kuras paveras skats uz pilsētu. Bramante bija iecerējis saskaņot visa pagalma veidojumu ar mazās svētnīcas ģeometriski skaidrajām proporcijām - pārvērst šo celtni par apaļa, kolonnām apņemta pagalma centru, t.i., iekļaut ansamblī, kur pagalms būtu templis zem klajas debess, bet “Tempietto” – tā altāris. Taču nodoms netika īstenots un par tā ideju var spriest tikai pēc 16. gadsimta arhitekta un teorētiķa S. Serlio gravīrām. …