Dopamīns pieder kateholamīnu saimei, tas ir sastopams daudzām dzīvnieku sugām, gan mugurkaulniekiem, gan bezmugurkaulniekiem. Dopamīna ķīmiskā formula ir C6H3(OH)2-CH2-CH2-NH2. Smadzenēs tas darbojās kā neirotransmiters aktivizējot piecus dopamīna receptoru tipus D1, D2, D3, D4, un D5, kā arī to atvasinājumus (skatīt 6. attēlu). Dopamīnu producē vairāki smadzeņu apgabali, piemēram, substantia nigra un vidussmadzenes. Dopamīns virsnierēs tiek izmantots kā adrenalīna un noradrenalīna priekštecis. Kā neirohormonu to atbrīvo hipotalāms. Dopamīnam piemīt stimulējošais efekts uz sirdi un vispārējo vielu metabolismu. Tas spēj mobilizēt organismā esošos enerģijas krājumus, palīdz koordinēt cilvēka kustības un regulē informācijas plūsmu dažādās smadzeņu daļās. Tiek uzskatīts, ka dopamīns ļauj izjust spiediena svārstības. Pētījumos arī konstatēts, ka dopamīna trūkums bērniem izraisa redzes traucējumus, piemēram, tuvredzību. Dopamīna izdalīšanās cilvēkam saistās ar patīkamām izjūtam. Piemēram, šis vielas koncentrācija smadzenēs strauji pieaug, kad cilvēks iemīlās. Šādos gadījumos dopamīna strauja izstrādāšanās liek cilvēkiem izjust kaisli un iekāri. Tiem cilvēkiem, kuriem organisms izstrādā vairāk dopamīna, ir iespēja ilgāk nodzīvot, jo dopamīna izdalīšanās samazināšana izraisa agru novecošanu.…
