Mūsdienās viena no tendencēm, kas tiek uzsvērta arī saistībā ar komunikāciju, ir profesionalizācija. Tomēr profesionalizācija bieži nav nekas vairāk kā tikai sekošana tehnoloģiskajām izmaiņām un jebkādām izmaiņām sabiedrībā. Tiek norādīts, ka drukātajiem medijiem vairākās valstīs vajadzēja iziet cauri dažādām pārmaiņām, ko radīja tehnoloģiju attīstība, politiku maiņa, tirgus tendences, mediju koncepciju modeļu maiņa un globalizācija. Vairāki pētnieki ir apgalvojuši, ka iestājusies drukāto mediju nāve.1 Tomēr prese ir labākais atspulgs tam, kā attīstās sabiedrība, jo prese konkurences cīņā ar TV un Internetu visaktīvāk apgūst jaunas iespējas un meklē jaunas institucionalizācijas formas. TV un Interneta laikmetā presei vēl aizvien ir ietekme uz sabiedrisko apziņu un politisko dienas kārtību, prese kalpo kā publiskais forums. Ja skatās vēsturiski, tad presei ir bijusi būtiska loma dažādos sabiedrības procesos, tā ir bijusi pārmaiņu sekmētāja [atsevišķos gadījumos arī esošās situācijas iekonservētāja] un sabiedrības mobilizētāja. Presei ir vēsturiski visplašāk uzkrātā pieredze, līdz ar ko ir apšaubāma ideja par „preses nāvi”.…