Dubultā pilsonība

Pilsonis – persona, starp kuru un viņa valsti pastāv laikā un telpā noturīga juridiski politiska saikne, kam ir raksturīga pilsoņa uzticība savai valstij, augstāko iespējamo citu pienākumu un tiesību kopums starp viņu un viņa valsti ( 1;110).
Dubultā vai vairākkārtējā pilsonība ir tāds personas statuss, kad tai vienlaicīgi ir divu vai vairāku valstu pilsonība saskaņā ar šo valstu likumiem.( 1 ;167)
Viens no dubultās pilsonības rašanās iemesliem ir paplašināta, ekspansīva asinsradniecības principa pielietošana savas valsts piederības izplatīšanai uz lielām citu valstu iedzīvotāju masām, kā to ilgstoši praktizējušas Lielbritānija un Vācija ( 1 ;168).
Katras valsts pilsonību esamību pārbauda tikai saskaņā ar tās valsts likumu, kuras pilsonību nepieciešams noskaidrot. Šādu kārtību noteic 1930.gada Hāgas konvencija par dažādiem jautājumiem, kas skar valsts piederības likumu kolīzijas 2.pants. (1;167).
‘’Pilsonības likums’’ nosaka, ka personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubulta pilsonība. Ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni (pavalstnieku), tiesībattiecības ar Latvijas Republiku viņš uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni. (9.p.).
Darbā izmantoti ir J. Bojārs ‘’Starptautiskās tiesības’’, Konvencija par pilsonību, Konvencija par precētas sievietes pilsonību un Pilsonības likums.
…