Dzelzs-oglekļa sakausējumu pamatstruktūras
Ferīts ir oglekļa cietais šķīdums Fe(α) dzelzī. Ferīts pie 1400 °C temperatūras var saturēt līdz 0,1 % C, pie 723 °C temperatūras var saturēt līdz 0,02 % C, bet istabas temperatūrā – tikai 0,006 % C. Neleģētos tēraudos un čugunos ferīts cietā šķīdumā satur ne tikai oglekli, bet arī silīciju, mangānu, fosforu un citus elementus. Ferīta, tāpat kā tīras dzelzs, mikrostruktūra sastāv no graudiem. Tam ir tilpumā centrēta kubiska struktūra un līdz 768 °C tas ir feromagnētisks.
Cementīts – Fe3C ir oglekļa un dzelzs ķīmisks savienojums, kas satur 6,67 % oglekļa (dzelzs karbīds). Cementītam ir sarežģīts režģis ar lielu koordinācijas skaitli un stiprām metāliskām saitēm starp dzelzs atomiem. Cementīts līdz 210 °C ir feromagnētisks, tam ir Ļoti liela cietība (HB > 800), tas ir trausls, slikti kodināms; mikrostruktūras pētījumos to var konstatēt pēc raksturīgā spīduma, kā arī pēc tā, ka 67 neizkodinātie cementīta apgabali paceļas uz virsmas augstāk par citām struktūras sastāvdaļām. Izšķīdinot cementītā mangānu, hromu un citus elementus, kas veido karbīdus, tā cietība pieaug.
Austenīts ir oglekļa un citu elementu cietais šķīdums γ dzelzī. Dzelzs atomi austenīta režģī atrodas skaldnēs centrēta kuba stūros un skaldņu centros. Pie 1147 °C γ dzelzī šķīst līdz 2 % C, bet pie 727 °C – līdz 0,8 % C. Tīros dzelzs-oglekļa sakausējumos un vienkāršos oglekļa tēraudos austenīts ir stabils tikai pie augstām temperatūrām. Tā mikrostruktūra sastāv no raksturīgiem viendabīgiem graudiem ar dubultniekiem (dubultnieki – pamatgrauda daļa slīpējuma plaknē, ko it kā ierobežo divas paralēlas līnijas).
…
