Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:300413
 
Author:
Evaluation:
Published: 27.06.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 17 units
References: Not used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
2011 - 2015 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Agronomiskā izmēģinājuma plānošana    3
1.1.  Tēmas līdzšinējais izpētes stāvoklis    3
1.2.  Dzeltenās rūsas ierobežošanas iespējas    4
1.2.1.  Agrotehniskā metode rūsas ierobežošanai    4
1.2.2.  Dzeltenās rūsas apkarošana ar bioloģiskām metodēm    5
1.2.3.  Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi    6
1.2.4.  Peperātu darbīgās vielas Bacillus subtillis raksturojums    7
1.4.  Izmēģinājuma shēma    7
1.5.  Variantu sakārtošanas metode    8
1.6.  Izmēģinājuma vietas raksturojums    9
1.7.  Izmēģinājuma resursi: sēklas materiāls, darbaspēks, preperāti, vajadzīga tehnika un citi resursi    9
1.8.  Novērojumu metodika    12
2.  Izmēģinājuma rezultātu apstrāde un analīze    13
2.1.  Kvalitatīvo paraugkopu statistisko rādītāju aprēķins un vērtējums    13
2.2.  Izmēģinājuma ražu datu apstrāde un analīze    15
2.3.  Izmēģinājuma novērojumu datu apstrāde    16
2.4.  Izmēģinājumu ražu un novērojumu korelācijas un regresijas analīze    18
  Secinājumi    20
  Literatūra    21
  PIELIKUMI    23
Extract

Secinājumi
1. Salīdzinot vasaras miežu cerošanas koeficientus ar mainīgu sējas laiku tika noskaidrots, ka atšķirīgo sējas laiku variēšanas koeficients ir augsts un tādejādi nozīmīgs cerošanas koeficienta variēšanā.
2. Veicot izmēģinājuma ražas datu apstrādi tika noskaidrots, ka šķirne “Ansis” (3,47 t/ha-) ir visražīgākā no četrām izmēģinājuma šķirnēm. Tai sekoja šķirne “Rasa” (3,26 t/ha-), pēc tam “Abava” (2,88 t/ha-) un tad “Imula” (2,82 t/ha-) ar vismazāko ražu no 50m2. “Ansis” būtisku atšķirību neuzrādija ar šķirni “Rasa”. Savukār “Rasa” nebija būtiskas atšķirības starp “Abava” un “Imula”. Būtiska atšķirība ražas rādītājos ar 95% ticamību bija starp šķirni “Ansis” un šķirnēm “Abava” un “Imlula”.
3. Apstrādājot datus un veicot analīzi, nosakidrojās, ka šķirne “Imula” (48,25 g) uzrādija labākos rezultātus arī 1000 graudu masas mērijumos. Tai sekoja “Ansis” (47,98 g), tad “Abava” (47,20 g) un kā pēdējā, ar būtisku atšķirību no visām pārējām, šķirne “Rasa” (44,13 g). Starp pirmajām trim šķirnēm būtiskas atšķirības 1000 graudu masā, ar 95% ticamību, nebija.
4. Veicot korelācijas un regresijas analīzi tika konstatēta vāja, pozitīva lineāra sakarība starp 1000 graudu masu un rašību no ha-. Sakarība parādija, ka ar 95% ticamību pieaugot 1000 graudu masai par vienu vienību pieaugs arī raža par 0,1098t/ha-.
5. Apkopojot datus un izvērtējot rezultātus tika pieņemts lēmums par labāko šķirni atzīt vasaras miežus “Ansis”.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register