Absorbcija ir viena agregātstāvokļa vielas iekļaušanās citā vielā, piemēram, šķidrumus absorbē cietas vielas, vai gāzes absorbē šķidrumi.
Absorbcija ķīmijā ir fiziska vai ķīmiska parādība vai process, kurā atomi, molekulas vai joni ieiet citā agregātstāvoklī- gāzē, šķidrumā, vai cietā materiālā. Tas ir citāds process nekā adsorbcija, jo absorbcijā molekulas tiek uzņemtas tilpumā, nevis tiek piesaistītas virsmai, kā tas notiek adsorbcijas gadījumā.
Adsorbcija ir fiziska pieķeršanās vai jonu un molekulu savienošanās uz cita agregātstāvokļa vielas, piemēram, reaģents adsorbējas uz cieta katalizatora virsmas. [13.]
2.1. Sorbcijas tehnoloģijas
Lielākā daļa sorbcijas tehnoloģiju uzvedās kā sūklis vai filtrs, mērcējot piesārņojumā, līdz tam beidzas virsmas laukums.
Sorbcija ir kopējs jēdziens absorbcijai un adsorbcijai, kas bieži tiek jaukti savā starpā. Tieši sorbcijas process tiek pielietots ķīmiskā tīrīšanā. Ja vien nav precīzi zināms process, sorbcija tiek lietots kā kopējs jēdziens.[14.]
Virszemes sorbcijā visbiežāk sastopamais adsorbents ir granulētās aktīvās ogles. Tās ir ļoti poraina oglekļa forma ar lielu un vienādu poru tilpumu, kas bieži tiek ražots no kokosriekstu čaulām. Augstā porainība nodrošina ļoti lielu absorbcijas virsmu.[7.]
Citi dabiskie un sintētiskie adsorbenti ir arī aktivēts alumīnija oksīds, māli, sintētiskie sveķi un citas vielas. Aktivēts alumīnija oksīds ir vidējs, porains filtrs, kas ir ļoti adsorbējošs. Aktivētais alumīnijs filtrē dažādu piesārņojumu, ieskaitot fluorīdu, arsēnu un selēnu. Alumīniju var arī reģenerēt.…
