Dzeramā ūdens problēma ir ļoti komplicēts jautājums, šeit nav runa tikai par ūdens piesārņojumu, ko mūsdienās cilvēki saprot ar problēmu, kas saistīta ar dažādu rūpnīcu radīto piesārņojumu, vai dažādu naftas produktu noplūdi utt. Šī problēma ir daudz plašāka un tai ir daudz ietekmējošākas sekas nākotnes perspektīvā, ne kā tagad varam iedomāties – dzeramā ūdens trūkums, ar to saistītie konflikti, migrācija, lauksaimniecības produktivitātes samazināšanās, dažu valstu monopola veidošanās uz ūdens pieprasījuma pamata u.c..
97.5% uz planētas sastopamais ūdens ir sāls ūdens un tikai 2,5% ir saldūdens, no kura 2/3 ir sastopams cietā veidā polārajos ledos un kalnos un pārējais virszemes, gruntsūdeņos un gaisā - nokrišņu veidā.1 Ūdens ir izsīkstošs resurss. Saldūdens ir pamatresurss, kas nepieciešams lauksaimniecībai, rūpniecības nozaru darbam, enerģijas, veselības un sanitāro apstākļu nodrošināšanai. Ir aprēķināts, ka apmēram 70% no izmantojamā dzeramā ūdens, tiek izmantoti tieši lauksaimniecībā.2
Dzeramā ūdens problēmu esmu mēģinājis aplūkot no trīs galvenajiem skatpunktiem:
1) Kas izraisa dzeramā ūdens problēmu?
2) Kādas ir sekas dzeramā ūdens problēmai - tās nākotnes perspektīva?
3) Kā tiek risināta šī problēma un kāds tai ir rezultāts?
Kas izraisa dzeramā ūdens problēmu? Dzeramā ūdens problēmu, pirmkārt, izraisa, tas, ka ir nevienmērīgs ūdens sadalījums starp valstīm un reģioniem un otrkārt, straujš iedzīvotāju pieaugums, it sevišķi reģionos, kur dzeramā ūdens resursi ir mazi. Dažās zemeslodes malās ir saldūdens resursu pārpilnība. Bet saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības komisijas viedokli, pāri par 40 procentiem valstu atrodas saldūdens trūkuma radītā stresa zonās.3 …
