-
Dzeramā ūdens problēma
Nr. | Chapter | Page. |
Ūdens, ko lietojam ikdienā | 3 | |
Dzeramā ūdens mikrobioloģiskie rādītāji | 3 | |
Kā valstī tiek veikta dzeramā ūdens kvalitātes uzraudzība? | 4 | |
Dzeramā ūdens veselības drošuma riski un to pārvaldīšana | 5 | |
Tehnoloģiskā procesa riski | 6 | |
Epidemioloģiskie riska faktori | 6 | |
Organisko vielu piesārņojuma riski | 6 | |
Dzeramā ūdens fizikāli - ķīmiskie rādītāji | 7 | |
Neorganiskās ķīmiskās vielas | 7 | |
Organiskie ķīmiskie savienojumi | 11 | |
Patērētāju iespējas novērtēt dzeramā ūdens kvalitāti | 12 | |
Latvijas Republikas Ministru Kabinets | 13 | |
I | Vispārīgie jautājumi | 13 |
II | Obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības dzeramajam ūdenim unkārtība, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība noteiktajām prasībām | 14 |
III | Dzeramā ūdens monitorings un kontrole | 15 |
IV | Noslēguma jautājumi | 17 |
Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības (1. pielikums) | 18 | |
Dzeramā ūdens monitoringā nosakāmie rādītāji un analīžu veikšanas biežums(2. pielikums) | 20 | |
Dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes rādītāju noteikšanas metodes (3. pielikums) | 22 | |
Secinājumi | 25 | |
Izmantojamā literatūra | 26 |
Viena no svarīgākajām lietām, kura nepieciešama cilvēkam ikdienā, ir ūdens. Atsvaidzinošs ūdens malks brīdī, kad slāpst, ūdens, ko izmantojam higiēnas un saimniecības vajadzībām. Var teikt, ka kvalitatīvs ūdens pietiekošā daudzumā nodrošina cilvēkam komforta stāvokli un rada labsajūtu. Ūdens nodrošina arī svarīgāko dzīvības procesu norisi dabā.
Kāds ir kvalitatīvs ūdens?
Tas ir dzidrs ūdens ar patīkamu, atsvaidzinošu garšu. Tas ir ūdens bez slimību izraisošu mikrobu klātbūtnes, kura ķīmiskais sastāvs nepārsniedz elementiem noteiktās maksimāli pieļautās koncentrācijas.
Piesārņots, sliktas kvalitātes ūdens var kļūt cilvēkam bīstams. Ūdens loma slimību izplatībā bija zināma jau sen, vēl pirms zarnu infekciju izraisītāju atklāšanas. Ar ūdeni izplatās akūtas zarnu infekcijas - holera, vēdertīfs, dizentērija, kā arī poliomielīts, vīrusa hepatīts A.
Arī kaitīgie ķīmiskie savienojumi, kas atrodas dzeramajā ūdenī, var iekļūt cilvēka organismā caur gremošanas sistēmu, ūdeni dzerot, kā arī caur ādu - mazgājoties un ieelpojot ūdenī izšķīdušās gaistošās vielas.
Ūdens ir unikāls līdzeklis ne tikai slāpju remdēšanai, ūdens ir unikāla vide bioloģisko procesu norisei. Ūdenī veidojusies pirmatnējā dzīvība, visas dzīvo organismu bioķīmiskās reakcijas realizējas ūdens vidē. Daudzi dzīvie organismi savus dzīvības procesus var realizēt tikai ūdens vidē. Mēs paši par 65 – 75 % sastāvam no ūdens.
Ja citu uzturvielu deficītu cilvēks spējīgs paciest vairākus mēnešus vai pat gadus, ūdens trūkumu cilvēks var izturēt tikai dažas dienas. Ūdeni pamatoti uzlūko kā 2. prioritāti pēc skābekļa dzīvības procesu nodrošināšanas ziņā. Papildus tam, lai ar ūdeni atsvaidzinātos un dzēstu slāpes, ūdens spēlē lielu lomu organisma bioloģiskajos procesos. Tas veido universālu vidi, kurā realizējas mūsu organismā notiekošās ķīmiskās un bioķīmiskās reakcijas, tādejādi nodrošinot uzturvielu gremošanas procesa norisi, absorbciju, cirkulāciju, transportu un citus procesus. Kā viens no asins komponentiem ūdens nodrošina uztura komponentu piegādi šūnām un metabolītu un atkritumproduktu izvadi.
Noteikts ūdens daudzums nepieciešams lai organismā realizētos uzturvielu biotransformācijas procesi, vielu maiņas produktu izvadīšana fizioloģiskās funkcijas. Organisma dzīvības procesu realizēšanai optimāli dienā ar uzturu jāuzņem vismaz 0,2-2,5 l šķidruma.
Viena no svarīgākajām lietām, kura nepieciešama cilvēkam ikdienā, ir ūdens. Atsvaidzinošs ūdens malks brīdī, kad slāpst, ūdens, ko izmantojam higiēnas un saimniecības vajadzībām. Var teikt, ka kvalitatīvs ūdens pietiekošā daudzumā nodrošina cilvēkam komforta stāvokli un rada labsajūtu. Ūdens nodrošina arī svarīgāko dzīvības procesu norisi dabā.
Kāds ir kvalitatīvs ūdens?
Tas ir dzidrs ūdens ar patīkamu, atsvaidzinošu garšu. Tas ir ūdens bez slimību izraisošu mikrobu klātbūtnes, kura ķīmiskais sastāvs nepārsniedz elementiem noteiktās maksimāli pieļautās koncentrācijas.
Piesārņots, sliktas kvalitātes ūdens var kļūt cilvēkam bīstams. Ūdens loma slimību izplatībā bija zināma jau sen, vēl pirms zarnu infekciju izraisītāju atklāšanas. Ar ūdeni izplatās akūtas zarnu infekcijas - holera, vēdertīfs, dizentērija, kā arī poliomielīts, vīrusa hepatīts A.
Arī kaitīgie ķīmiskie savienojumi, kas atrodas dzeramajā ūdenī, var iekļūt cilvēka organismā caur gremošanas sistēmu, ūdeni dzerot, kā arī caur ādu - mazgājoties un ieelpojot ūdenī izšķīdušās gaistošās vielas.
Ūdens ir unikāls līdzeklis ne tikai slāpju remdēšanai, ūdens ir unikāla vide bioloģisko procesu norisei. Ūdenī veidojusies pirmatnējā dzīvība, visas dzīvo organismu bioķīmiskās reakcijas realizējas ūdens vidē. Daudzi dzīvie organismi savus dzīvības procesus var realizēt tikai ūdens vidē. Mēs paši par 65 – 75 % sastāvam no ūdens.
Ja citu uzturvielu deficītu cilvēks spējīgs paciest vairākus mēnešus vai pat gadus, ūdens trūkumu cilvēks var izturēt tikai dažas dienas. Ūdeni pamatoti uzlūko kā 2. prioritāti pēc skābekļa dzīvības procesu nodrošināšanas ziņā. Papildus tam, lai ar ūdeni atsvaidzinātos un dzēstu slāpes, ūdens spēlē lielu lomu organisma bioloģiskajos procesos. Tas veido universālu vidi, kurā realizējas mūsu organismā notiekošās ķīmiskās un bioķīmiskās reakcijas, tādejādi nodrošinot uzturvielu gremošanas procesa norisi, absorbciju, cirkulāciju, transportu un citus procesus. Kā viens no asins komponentiem ūdens nodrošina uztura komponentu piegādi šūnām un metabolītu un atkritumproduktu izvadi.
Noteikts ūdens daudzums nepieciešams lai organismā realizētos uzturvielu biotransformācijas procesi, vielu maiņas produktu izvadīšana fizioloģiskās funkcijas. Organisma dzīvības procesu realizēšanai optimāli dienā ar uzturu jāuzņem vismaz 0,2-2,5 l šķidruma.Droša dzeramā ūdens apgāde iespējama, lietojot augstas kvalitātes pazemes ūdeņus un nodrošinot ūdensapgādes sistēmu optimālu ekspluatācijas režīmu. Dzeramā ūdens ieguvei lieto arī virszemes ūdeņus, piemēram, Rīgā. Pirms ūdens nokļūst sadales tīklā, tas tiek attīrīts un dezinficēts.
Ūdens, kurš paredzēts dzeršanai un ikdienas vajadzībām, nedrīkst saturēt slimību izraisošus mikrobus un citas vielas, kuras varētu kaitēt cilvēka veselībai.
Ūdens drošību var pārbaudīt, nosakot bakteriālā piesārņojuma indikatororganismus - E.coli, kopējās koliformu baktērijas, enterokokus, kuru klātbūtne dzeramajā ūdenī nav pieļaujama.
Ja ūdens paraugā konstatētas kopējās koliformas baktērijas, tas liecina par nepietiekamu ūdens attīrīšanu vai otrreizēju tā piesārņošanu padeves tīklā. Koliformu testu izmanto attīrīšanas efektivitātes un ūdens padeves sistēmas nepiesārņotības pārbaudei. …
Darbā tiek apskatīta ūdens piesārņošana, ūdens kvalitātes kritēriji; problēmas risināšana
- Dzeramā ūdens problēma
- Dzeramais ūdens no krāna un pudelēs
- Ūdens
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Dzeramā ūdens iegūšana
Research Papers for secondary school6
-
Ūdens un tā piesārņojums
Research Papers for secondary school14
-
Ūdens piesārņojums Rīgā
Research Papers for secondary school10
-
Ūdens
Research Papers for secondary school5
-
Ūdens apgādes problēmas
Research Papers for secondary school2