Secinājumi
1. Dziedāšanas svētku pirmsākumi ir meklējami Rietumeiropā,taču pirmie dziedāšanas svētki Latvijā aizsāka latviešu kultūras dzīvi,jo pirms šāda veida svetkiem,latviešiem nebija savas izteiktas kultūras.
2. Pirmo Vispārējo dziesmu svētku rīkošana parādīja latviešu attieksmi pret pastāvošo varu un vēlmi dzīvot savā valstī.
3. Latviešu komponisti spēja dziesmu zemtekstā izteikt vēlmi pēc brīvas un neatkarīgas valsts,tas notika gan Pirmajos dziesmu svētkos,gan Latvijas padomju okupācijas laikā,tādējādi nacionāli patriotisko garu neviena vara nespēja apturēt.
4. Latviešiem pēc valsts dibināšanas un neatkarības atjaunošanas bija svarīgi turpināt dziesmu svētkus,jo tas deva iespēju nostiprināt mūsu nacionālo kultūru, tāpēc latviešu koru kustība turpinās arī mūsdienās.
5. Padomju vara noliedz visus iepriekš notikušos dziesmu svētkus un, sākot jaunu numerāciju, cilvēkiem centās ieskaidrot,ka ir sākušies labāki laiki un viss vecais ir jāaizmirst.
6. Lai cik stingri komunistiskā vara pārraudzīja visus iespiedizdevumus un cenzēja,latviešu komponisti radīja tādus skaņdarbus,kuros ir doma par brīvu Latviju,taču to nesaprata komunisti.
7. Padomju okupācijas laikā koru profesionālisms bija augstā līmenī, jo koru snieguma kvalitātei pievērsa ļoti lielu uzmanību.
8. Cilvēki pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas apzinās,ka ar savu nacionāli noskaņoto garu spēj pārvarēt jebkuras grūtības.
9. Pēc neatkarības atjaunošanas svētku repertuārs kļūst daudz patriotiskāks, iesaistot dziesmas,kurās tiek atainota latviešu tautas vēsture un pārdzīvojumi.
10. Piecos dažādos laika periodos,kuros dziesmu svētki ir notikuši,tie latviešos veicinājuši mīlestību dziedāt un mīlēt savu valsti.
11. No katra perioda ir saglabājušās dziesmas,kuras tiek izpildītas arī mūsdienu dziesmu svētku repertuārā.
…
