Secinājumi
1.Dzimtbūšana nozīmēja to, ka zemnieks strādāja sava muižnieka labā, izpildot muižnieka norādītās nodevas.
2.Dzimtbūšana līdzinājās verdzībai.
3.Muižniekiem piederēja lēņi un zemniekus viņi uzskatīja par sava lēņa neatņemamu sastāvdaļu.
4.1804.gadā Kaugurmuižā notiek zemnieku sacelšanās, kuras rezultātā tiek ieviests likums, kas ierobežo muižnieku patvaļu.
5.Par zemnieku stāvokļa uzlabošanu cīnās tā laika apgaismotāji, ideju sludinātāji.
6.Dzimtbūšanas atcelšanas ideja pastāvēja tāpēc, ka zemniekiem nebija nekāda stimula strādāt, jo viņi par to nesaņēma nekādu atalgojumu.
7.Dzimtkungi bija ļoti nežēlīgi pret saviem dzimtcilvēkiem.
8.Dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē notika 1817.gadā, taču zemnieki nekļuva pavisam neatkarīgi un brīvi.
9.Muižnieki ar saviem zemniekiem slēdza nomas līgumu uz 12 gadiem.
10.Pēc Kurzemes reformām, zemniekiem mainījās sociālais statuss un viņi bija tiesīgi iegūt uzvārdus.
11.Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē notika 1819.gadā.
12.Kārlis XI bija Vidzemes labvēlis.
13.Vidzemē tika redukcētas ap 5/6 visu muižu.
14.Dzimtbūšanas atcelšana Latgalē notiek visvēlāk – 1861.gadā.
15.Aleksandrs II bija tas, kurš parakstīja nolikumu par dzimtbūšanas atcelšanu Krievijā un arī Latgalē.
16.Latgales iedzīvotāji saņem tiesības saņemt beztermiņa lietošanā zemi, kuru viņi kopuši vēl dzimtcilvēka statusā.
17.Dzimtbūšanas atcelšanas ieguvums Kurzemē un Vidzemē bija personas brīvība, lai gan viņu zemes aizvien atradās muižas īpašumā.
…