Stereotips – vienkāršots priekšstats par sociālo grupu un tās dalībniekiem (Hamilton and Sherman, 1994) [1., 53.]. Stereotipa jēdzienu 1922. gadā ieviesis V. Lipmans (W. Lippman), lai skaidrotu kā veidojas sabiedrības viedoklis. Stereotipi ir gan individuālie, gan sociālie, kas ir kopīgi cilvēku
grupai [3.]. Visbiežāk sastopamie stereotipi:
Etniskie stereotipi.
Vecuma stereotipi.
Dzimuma stereotipi.
Ja cilvēki, balstoties uz minimāli iegūtu pieredzi un informāciju uzskata, ka objekts tā pastāvēšanas laikā nevar mainīties, tad tādi cilvēki visbiežāk pauž stereotipus. Savukārt tie cilvēki, kuri objektu uztver laikā, ir atvērti jaunai informācijai un domā, ka tas ik pa laikam mainās, tad tādiem cilvēkiem ir mazāk stereotipu pret konkrēto objektu.
Visa mūsu dzīve balstās uz stereotipiem. Jo to vairāk, jo grūtāk dzīvot. Mēs cenšamies ņemt pa vienam nost, lai atvieglotu savu dzīvi. Cilvēki paši veido stereotipus, izejot no tās informācijas daudzuma, kas ir viņu rīcībā. Un jo mazāk informācijas par objektu, jo vairāk stereotipu ar to saistīti.
Tuvāk apskatīšu dzimumu stereotipus, kuri man šķiet Latvijā ļoti uzkrītoši gan presē, gan televīzijā. em i par vTātad – pats populārākais – vīriešu un sieviešu sadalījums, to nevienlīdzība. Vīrieši tiek saistīti ar lietišķo stilu, bet sievietes ir emocionālas būtnes. Tās ir kā divas atšķirīgas pasaules.
Stereotipi sabiedrībā ir populāri tāpēc, ka tie tiek kultivēti masu saziņas līdzekļos. Piemēram, TV raidījumus, kuri ir ar politisku saturu, vienmēr vada vīrieši, jo tiem vairāk piestāv runāt par globālām un izšķirīgām lietām. Sabiedrībā nav pieņemts, ka politiski svarīgas lietas apspriež sievietes Ja šādus raidījumus vadītu sievietes, tad diez vai sniegtajā informācijā publika tik ļoti ieklausītos. Politika piestāv vīriešiem.…