Šo tēmu “Dzimumu diskriminācija darba tirgū” izvēlējos, jo pati esmu saskārusies ar šādu diskriminācijas veidu dzīvē. Viens diskriminācijas paveids ar ko saskāros bija jauno veikala pārdevēju atlase, ko man nācās redzēt kādā pazīstamā Rīgas veikalā, kur dalībnieki tika šķiroti pēc bildēm, kas bija pievienotas iesūtītajiem CV, nevis pēc šo cilvēku pieredzes.
Jebkura veida diskriminācijas ir iekļautas Cilvēktiesību likumā un Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz to nepieļaušanu ne tikai darba vietās bet arī ikdienā. Tāpat ir vairāki ES likumi, kam Latvija ir pievienojusies, un, kas nosaka šādu darba devēju rīcības nepieļaujamību.
Termins- dzimumu diskriminācija, kā varēsiet pārliecināties šajā referātā, sevī iekļauj daudzas un dažādas diskriminācijas formas. Agrāk dzimumu diskrimināciju bija vieglāk konstatēt, jo vairāk pastāvēja tiešā dzimumu diskriminācija- darbi tika krasi dalīti vīriešu un sieviešu darbos, sievietes jau kopš pašiem aizsākumiem, kad ieguva tiesības strādāt, saņēma zemāku atalgojumu nekā vīrietis. Mūsdienās šī diskriminācija ir pārgājusi vairāk uz slēptāku veidu, piemēram, lai sievietei nevajadzētu maksāt tādu pat algu kā vīrietim par vienādu pienākumu veikšanu, viņas darbs tiek nosaukts savādāk, un piešķirta zemāka samaksa, piemēram, sekretāre un biroja administrators praktiski veic vienādus pienākumus, bet darba devējs sekretārei var piešķirt zemāku algu nekā biroja administratoram.
Daļēji varbūt arī tādēļ, ka šī pastāvošā diskriminācija ir slēpta, maz cilvēki, kas ar to ir saskārušies griežas pie attiecīgajām valsts instancēm, ar lūgumu skatīt šo lietu, un novērst diskriminācijas esamību attiecīgajā darba vietā. Šāda attieksme, protams, rada labvēlīgu vidi diskriminācijas plaukšanai darba tirgū, un neveicina daudzo, vienlīdzību sargājošo likumu izpildi darba devēju vidū.…
