Sabiedrību par patiešām demokrātisku var uzskatīt, ja visiem pilsoņiem, neatkarībā no viņu dzimuma, vecuma, rases, reliģiskās piederības vai kādas citas atšķirošas iezīmes ir vienādas tiesības, brīvības un iespējas. Tikai pēdējos gados pastiprināta uzmanība ir pievērsta dzimumu līdztiesības jautājumiem, kas galvenokārt noticis saistībā ar likumu izmaiņām, piemērojot tos Eiropas Savienības (ES) tiesībām.
Lai arī Latvijas likumos ir noteikts, ka vīrieši un sievietes savās tiesībās un
pienākumos ir vienlīdzīgi, realitāte bieži vien ir pavisam cita. Visvairāk tas izpaužas ikdienas sadzīves situācijās, kad tieši vai netieši tiek diskriminēti abu dzimumu pārstāvji. Likumdošana pati par sevi neko nepanāks un situāciju neatrisinās: nepieciešama visas sabiedrības informēšana un izglītošana.
Dzimuma diskriminācijas iemesli ir dažādi, taču tie bieži ir cieši saistīti ar stereotipiem un pieņēmumiem par sieviešu un vīriešu lomu sabiedrībā. Attieksmi un vērtības nav viegli mainīt, tāpēc valstī būtiska ir tāda rīcībpolitika, kas aizsargā pret diskrimināciju un tā realizējama ikdienas dzīvē.
Dzimumu līdztiesības nodrošināšana ir būtisks instruments tautas ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai. Dzimumu diskriminācija gan pret sievieti, gan pret vīrieti ir kavējošs faktors tautas spēju un iespēju optimālai realizācijai. Vīriešu un sieviešu līdzdalības ierobežošana jebkurā dzīves sfērā noved pie neefektīvu lēmumu pieņemšanas un realizēšanas. Veicot investīcijas dzimumu līdztiesības un sociālā taisnīguma problēmu risināšanā makroekonomikas līmenī, tiek veicināts stabils ekonomikas pieaugums, kas ir ieguvums nācijai kopumā.
Dzimumu līdztiesība ir situācija, kad vīrieša un sievietes loma sabiedrības attīstībā tiek atzīta par līdzvērtīgu, viņiem ir vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējām. Vīrieša un sievietes ieguldījums sabiedrības labā un viņu problēmas tiek uztvertas kā līdzvērtīgas. Dzimumu līdztiesība nav izprotama tikai kā sieviešu vai vīriešu diskriminācijas problēmu apzināšanās; tā ir abu dzimumu attiecību kopums, kur viens otru papildina.
Dzimumu līdztiesība de iure ir formālā jeb legālā līdztiesība. Dzimumu līdztiesība ir garantēta valsts likumdošanā. Nediskriminējoši tiesību akti ir svarīgs priekšnoteikums dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, tomēr ar to nepietiek. Liela nozīme ir pastāvošo tiesību normu īstenošanai praksē; tam, lai ikviena sieviete un ikviens vīrietis patiešām varētu tiesību aktos paredzētās tiesības un iespējas arī reāli izmantot.…
