1. Seksuālās lomas un nevienlīdzība.
a) sievietes loma sabiedrībā
Cauri gadsimtiem sievietei līdzi ir gājusi ēna, kas to ir pazemojusi, šaustījusi un noniecinājusi līdz nemaņai. Sieviete ir tikusi pārdota, dāvināta, izkalpināta, izprecināta un visādi citādi izmantota no “stiprākā dzimuma” puses. “Sieviete pasaules tirgū nonāca daudz vēlāk, jo tradicionāli viņas loma noteica vienīgi mātes pienākumu pildīšanu un ēdiena gatavošanu,” (Sondersa, Šerēma; 203.lpp.; 1997.g.; R.). Tik daudzas sievietes austrumu valstīs vēl tagad dzīvo vīriešu pakļautībā; piemēram- harēmos. Visi šie pārbaudījumi gadsimtu laikā darījuši sievieti daudz stiprāku un, vīrieša pakļautībā esot, likuši kļūt līdzīgai vīrietim, lai noskaidrotu savu īsto lomu viņa dzīvē, jeb radītu pati savu dzīvi un pareizi iekļautu tajā vīrieti.
Bībeles rakstos izskan pamatdoma; “21.Tad Dievs tas Kungs lika cietam miegam nākt pār cilvēku. Un kad tas bija aizmidzis, Viņš ņēma vienu no viņa sānkauliem, aizpildīdams vietu ar miegu. 22.Šo sānkaulu, ko Viņš bija ņēmis, Dievs tas Kungs izveidoja par sievieti un lika tai iet pie cilvēka.” (“Bībele”; Pirmā mozus; 6.lpp.), tātad varam redzēt, ka pati daba sievieti ir radījusi par vīrieša līdzgaitnieci, kas to papildina un pavada dzīves ceļos un neceļos. Vai šo faktu var uzskatīt par sievietes diskrimināciju vai viņas nenozīmīguma rādītāju? Tā ir tikai dabas dota loma. Taču bieżi cilvēki, dzīves apstākļu spiesti, sāk tik tālu iedziļināties šajos jautājumos, ka nonāk pretrunā ar sevi, sabiedrību un dabu. Daudzos gadījumos sieviete gandrīz tiek uzskatīta par vīrieša kalponi, nevis līdzgaitnieci, par vīrieša izpriecas avotu, nevis visas ģimenes dzīves veida noteicēju. Tai pamatā tiek iedalītas dażādas apkalpojošās sfēras lomas. Vairumā gadījumu tiek uzskatīts, ka sievietes pienākums ir celties agrāk un iet gulēt vēlāk, veikt dażādus darbus, kas pamatā rada vīrietim ērtāku dzīves veidu, utt.. No šī mirkļa sievietes to sauc par dzimumu diskrimināciju, sievietes noniecināšanu un izmantošanu.
Kolonizācijas periodā, ,, kad ģimene pati gatavoja sev nepieciešamo mājas apstākļos, sievietes darbs bija ne mazāk svarīgs, kā vīrieša. Sievietes fabrikās sastādīja lielāko daļu darbaspēka. XIX gs. vidējās kārtas sievietes nestrādāja ārpus mājas- ģimenes apgādnieki bija vīrieši, bet sievietes- mājsaimnieces ,, , (Smelzers Neils, 1994.g.; 359.lpp.).
…
