Pirmais zināmais publiskais process, aizstāvot dzīvniekus pret vardarbību, notika 1822.gadā Londonā. Tiesas priekšā sauca divus vīriešus par zirgu pēršanu Smitfīldā – tirgus laukumā, kur jau kopš 10.gadsimta pārdeva mājlopus. Viņiem piesprieda naudassodu – 20 šiliņus katram. 19.gadsimtā interese par dzīvnieku aizsardzību strauji pieauga, it īpaši Anglijā. Lai gan iepriekšējos gadsimtos bija notikuši atsevišķi tiesas procesi pret cilvēkiem, kas cietsirdīgi apgājušas ar dzīvniekiem, tomēr lielākoties viņu vainas pakāpi vērtēja pēc tā, kāds kaitējums nodarīts dzīvniekam kā īpašumam.
Taču kopš 1800.gada Anglijā aizvien biežāk notika mēģinājumi dzīvniekiem noteikt likuma aizsardzību. Piemēram, 1800.gadā sers Viljams Pultenejs ierosināja likumprojektu pret buļļu cīņām – tradicionālu britu „izpriecu”, kurā īsā saitē piesietu bulli rīdīja ar suņiem. Pret šo likumprojektu iebilda kara sekretārs Viljams Vindhems. Vēl viens mēģinājums aizliegt buļļu cīņas notika 1802.gadā pēc Viljama Viberforsa ierosinājuma, taču arī šoreiz pret to iebilda Vindhems.
Laikā līdz 1822.gadam Anglijā tika rosināti vairāki dzīvniekiem labvēlīgi likumprojekti, līdz beidzot 1822.gadā pulkvedim Ričardam Mārtinam jeb tā dēvētajam Humānajam Dikam izdevās panākt „Zirgu un liellopu aprūpes likuma” pieņemšanu, kas uzskatāms par pirmo dzīvnieku aizsardzības likumu pasaulē. Likums noteica, kā novērst cietsirdīgu un nepareizu apiešanos ar liellopiem un zirgiem un paredzēja naudas sodu līdz piecām mārciņām vai divu mēnešu cietumsodu par lopu sišanu, ļaunprātīgu izmantošanu vai neārstēšanu.
Pirmais cilvēks, ko notiesāja par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, bija Bils Bērnss – augļu pārdevējs. Viņa notiesāšanu par sliktu apiešanos ar ēzeli panāca pats likumprojekta autors Humānais Diks, neraugoties uz sabiedrības, tiesnešu un preses izsmieklu.
…
