Dzīvnieku evolūcija

Senāko daudzšūnu dzīvnieku fosilijas ir atrastas pirmskembrija beigu daļas(700 – 570 milj.gadu senos) slāņos. Bagātākā šī perioda fauna ir atklāta Ediakāras apkaimē Austrālijā, tāpēc to dēvē par Ediakāras faunu. Tās raksturīgākās iezīmes ir cieta skeleta trūkums(izņemot 1 – 2 sugas), ziņas par šādiem dzīvniekiem ir saglabājušās vienīgi, pateicoties mīksto ķermeņa daļu nospiedumiem iežos. Ar to daļēji varētu būt arī izskaidrojams šā perioda fosiliju retums. Ediakāras faunu pārstāv dažādu tipu organismi –
Ūdenī peldošas medūzas
Dažādi pa jūras dibenu rāpojoši tārpveidīgi dzīvnieki(arī posmtārpi)
Arī citi dzīvnieki, kurus droši nevar pieskaitīt ne pie viena no mūsdienu zināmajiem tipiem
Ediakāras fauna liecina par īstu daudzšūnu dzīvnieku eksistenci, kuriem raksturīga šūnu specializācija – dažādas šūnu grupas jeb audi pilda noteiktas funkcijas, kā arī veido orgānus un orgānu sistēmas, - un kooperācija – šūnas veido vienotu funkcionējošu organismu. No tā varam secināt, ka nervaudiem un muskuļaudiem ir ārkārtīgi sena izcelsme.

Paleozoja ēra:
Kembrijs:
Ediakāras fauna izzuda, bet tās vietā strauji parādījās aizvien bagātīgāka ar ārējo skeletu apbruņotu jūras dzīvnieku fauna. To vidū bija tikpat kā visi dzīvnieku tipi, kas saglabājušies līdz mūsdienām – sūkļi, zarndobumaini, moluski1, adatādaiņi, posmtārpi u. c. Mūsdienās sugām bagātāko dzīvnieku tipu – posmkājus – kembrijā pārstāvēja trilobīti2.…