Dzīvsudrabs - risks cilvēkam un videi

Vides un cilvēka savstarpējo attiecību veidošanas optimālākais stāvoklis ir līdzsvars starp vidi un cilvēku, konkrēti, cilvēka veikto darbību. Tā nobīdi uz vienu vai otru pusi regulē pats cilvēks, īstenojot dažāda veida saimnieciska rakstura darbības, kuras var negatīvi ietekmēt apkārtējo vidi.
Kā zināms, sākot ar XX. gs. sākumu līdz pat 60. gadiem industrijas straujā un globālā attīstība izraisīja ļoti ievērojamu dabas vides degradāciju. Tas nozīmē, ka cilvēka apzināti īstenoto darbību ietekmē līdzsvars tika izjaukts, jo industrijas attīstība notika uz vides piesārņošanas rēķina.
Mūsdienās industriālajā ceļā apstrādājot dabīgo rūdu – cinabaru, iegūst vienu no bīstamākajiem smagajiem metāliem – dzīvsudrabu. Protams, tas ir arī dabā sastopams elements, kas atrodas Zemes garozas iežos un gaisā izdalās vulkānu izvirdumu, kā arī meža ugunsgrēku laikā. Jau kopš Senās Romas laikiem ir zināms, ka lielākie dzīvsudraba rūdas – cinabara - depozīti atrodas Almadenā, Spānijā. Jāatzīmē gan, ka kopš 2003. gada šī dzīvsudraba ražošana uz laiku ir apturēta. Ārpus ES robežām Hg no cinabāra iegūst Kirgīzijā, Alžīrijā un Ķīnā. …