Dzīvsudrabs (Hg) ir dabā sastopams elements. Tas atrodas Zemes garozas iežos un dabā gaisā izdalās vulkānu izvirdumu, kā arī meža ugunsgrēku laikā.
Dzīvsudrabs apkārtējā vidē var izdalīties arī cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā - dedzinot akmeņogles, kā arī cita veida cieto kurināmo un produktus, kas satur dzīvsudrabu.
Dzīvsudrabs ir praktiski neiznīcināms elements – tā globālais apjoms cirkulē vidē (pie tam lielos attālumos) – gaisā, ūdenī, nogulumiežos, augsnē un dzīvos organismos.
Vidē dzīvsudrabs veido toksisku un kancerogēnu savienojumu – metildzīvsudrabu (MeHg), kas uzkrājas ūdenstilpju augos, dūņās, sīkajos ūdens organismos, kurus uzturā izmanto zivis. MeHg koncentrējas augstākajos barības ķēdes posmos - uzkrājas jūras plēsīgajās zivīs (zobenzivs, marlīna, līdaka, tuncis), kuras uzturā izmanto arī cilvēki. Dzīvsudrabs un tā savienojumi ir ļoti toksiski cilvēkiem un videi. Lielās devās dzīvsudrabs un tā savienojumi var iedarboties letāli, bet mazākās – radīt nopietnus nervu sistēmas bojājumus.
Agrāk notikušās dzīvsudraba noplūdes ir palielinājušas dzīvsudraba apjomu vidē.
Eiropas Savienība (ES) ir lielākā Hg eksportētāja pasaulē: tā nodrošina apmēram 1 000 t no ikgadējās globālās piegādes ( 3 600 t). Lielie dzīvsudraba krājumi ES saistīti ar dzīvsudraba pārpalikumu, kas rodas, izslēdzot dzīvsudrabu no hlora – sārmu ražošanas. Jau kopš Senās Romas laikiem ir zināms, ka lielākie dzīvsudraba rūdas – cinabara - depozīti atrodas Almadenā, Spānijā. Jāatzīmē gan, ka kopš 2003. gada šī dzīvsudraba ražošana uz laiku ir apturēta. Ārpus Eiropas Savienības robežām dzīvsudrabu no cinabaru iegūst arī Kirgīzijā, Alžīrijā un Ķīnā.
Dzīvsudrabu var iegūt arī, pārstrādājot dzīvsudrabu saturošus atkritumus – amalgamu no zobārstniecības atkritumiem vai nederīgas fluorescentās lampas. Dažkārt, dzīvsudrabs rodas kā blakusprodukts cinka vai alvas ražošanā.
Kopējais pieprasījums pēc dzīvsudraba 15 Eiropas Savienība dalībvalstīs bija 300 t, t.sk. zobu amalgamai, mēraparatūrai un kontroles ierīcēm, fluorescentajām lampām, hlora un kaustiskās sodas ražošanas procesiem
Eiropas Savienībā laikā no 1990. līdz 2000. gadam Hg emisijas ir ievērojami samazinājušās – par 60%. Līdz 2007. gadam ir jāizslēdz Hg no hlora – sārmu ražošanas. Jāsamazina Hg emisijas no lielajām atkritumu dedzinātavām, atsevišķi nosacījumi paredzēti krematorijām.
Ierobežota vai aizliegta ir dzīvsudraba lietošana bateriju, elektrisko un elektronisko iekārtu, satiksmes līdzekļu slēdžu ražošanā, kā arī pesticīdu, biocīdu, kosmētikas līdzekļu, koksnes konservantu, dezinfekcijas līdzekļu laivu apstrādei pret apglumējumu sastāvā.…
