Ievads
Filozofiskās atziņas meklēju tieši Džovanni Bokačo darbā „Dekamerons”, jo tas ir vēsturisks, populārs, interesants un reizē arī filozofisks. Mazāk pazīstams arī ar nosaukumu „Princis Galeoto”.
Notikumu gaita sākas Florencē, autoraprāt, visskaistākajā no Itālijas pilsētām. Florenci ir piemeklējusi nāvējošā mēra sērga, kurā cilvēki vaino debesu spīdekļus, vai arī uzskata to par Dieva dusmām un sodu par cilvēku grēkiem.
Kādu rītu baznīcā pēc dievkalpojuma sastopas septiņas jaunas dāmas (Pampineja, Fiameta, Filomena, Emīlija, Laureta, Neifile un Elīza). Daudz un ilgi apspriedušās, viņas nolemj doties prom no pilsētas, līksmoties un bezrūpīgi dzīvot, reizē arī izvairīdamās no mēra. Kopā ar trīs vēlāk sastaptiem jaunekļiem (Pamfilu, Filostrātu un Dioneju) tās jau nākamajā rītā devās ceļā.
Apmezdamies pamestās un ļoti greznās muižās, savu kalpoņu apgādībā viņi visi laimīgi pavadīja desmit dienas. Katru dienu kāds tika iecelts par karali vai karalieni, kurš tad arī noteica dienas kārtību un pēcpusdienās, kad katrs stāstīja pa vienai novelei, noteica arī šo noveļu tēmu. Katru vakaru bija cita noveļu tēma, kura atšķīrās no citu vakaru tēmām.
Šīs noveles autors Džovanni Bokačo sauc par patiesiem stāstiem. Tajās atklāts daudz kas sabiedrībā slēpts, atmaskotas cilvēku slēptākās darbības un uzsvērta baznīcas un pat vissvētāko cilvēku vienkāršība, vientiesība un bieži vien arī samaitātība. Bokačo darbs viņa laika sabiedrībā izraisījis skandālus un sašutumu ar savām atklātajām novelēm.
3.diena (181. – 264. lpp.)
Novelēs šie desmit cilvēki stāsta par tādiem cilvēkiem, kas ar savu izmanīgo rīcību sasnieguši visvairāk kāroto vai atguvuši zaudēto.
„ ...gaužām aplam iedomājas, ka, tiklīdz kādai jaunavai uzlikts galvā balts apsegs un uzvilkti mugurā melni mūķenes svārki, tā vairs nav sieviete un neizjūt vairs sievišķīgas iekāres.”
Manuprāt, šeit autoram ir pilnīga taisnība. Arī runājot par dievticīgiem cilvēkiem, kuri atsakās no ļoti daudz kā tāda, bez kā neviens no mūsu vidus nespēj iedomāties savu dzīvi, jāatzīst, ka tā ir viņu apņemšanās. Bet, ja cilvēks kaut ko apņemas darīt vai nedarīt, tas nenozīmē, ka zūd vēlēšanās, bet gan cenšanos valdīt pār savām vēlmēm. Un tā ir jebkurā dzīvē, arī parastiem cilvēkiem. Tie ir cilvēka uzskati, kas bieži vien nesakrīt ar to, kādas vēlmes katram ir no dabas dotas.
…
