Nosaukums ebreji radies no vārda ever jeb ivrim, kas nozīmēja - no citurienes - no upes otrās puses - atnākušie. Vairāk nekā 1000 gadus pirms mūsu ēras nodibinājās apvienotā Izraēlas valsts, kuras pamatu veidoja 12 ebreju ciltis. 962.gadā p.m.ē. Izraēlas valsts sašķēlās divās daļās: Izraēlā (ziemeļos) un Jūdā (dienvidos). 722. gadā p.m.ē. Asīrija sagrāva Izraēlas valstiskumu to iekarojot. 586. gadā p.m.ē. Jeruzaleme tika izpostīta, Jūdeja kļuva par Jaunbabilonijas provinci. Vēlāk jūdi nonāca gan persiešu, gan maķedoniešu, gan grieķu valdnieku varā, taču saglabāja savu reliģiju un mentalitāti. Neilgi pirms Kristus dzimšanas ebreju zemes iekaroja Romas impērija dodot tām jaunu vārdu - Palestīna. Roma un tās pēctece Bizantija aizliedza ebrejiem viņu dzimtajā zemē piekopt savu reliģiju, pat pastāvīgi dzīvot galvaspilsētā Jeruzalemē.…