Darba mērķis ir apskatīt eiro kopumā un noskaidrot, kas kavē tā ieviešanu Latvijā.
Darba uzdevumi: apskatīt eiro rašanās vēsturi un to, kā tas nonācis līdz savam šodienas izskatam, eiro ieviešanas etapus, eiro ieviešanas prioritātes un barjeras, Latvijas banku lomu eiro ieviešanā, kā arī termiņa noteikšanas problēmas un cēloņus.
1. EIRO RAŠANĀS VĒSTURE
1979. gada 13. martā sāka darboties Eiropas valūtas sistēma (EVS). Tās pamats bija Eiropas jauna naudas vienība ekijs – European Currency unit (ECU), kas balstījās uz tā saukto valūtas grozu un kura emisija daļēji pamatojās uz zelta dolāriem (20% no Eiropas Kopienas valstu zelta valūtas rezervēm). Kursu stabilitāti nebija iespējams ilgstoši noturēt, jo valūtu īpatsvari grozā bieži mainījās, kas savukārt spieda mainīt fiksētus Eiropas Ekonomiskās Kopienas valstu valūtu kursus. Ekiju sākumā izmantoja bezskaidras naudas norēķinos kā dematerializētu naudu, bet pakāpeniski tas ielauzās privātās ekonomikas norēķinu sfērā. 1985. gadā 700 bankas 30 valstīs jau izmantoja ekiju noguldījumu un aizdevumu operācijās, pārskaitījumos no konta uz kontu. Ekija naudaszīmes un metāla monētas tā arī neradās. Ekija monētas, ko emitēja nelielā skaitā, bija domātas numismātiem.
Līdz ar Māstrihtas līgumu (1991. gada 9. un 10. decembrī) tika nolemts radikāli pārveidot monetāro sistēmu, atteikties no ekija kursa noteikšanas pēc groza principa, likvidēt nacionālās naudaszīmes un pāriet uz vienotu naudas vienību (gan papīra naudas zīmēs, gan monētās). 1992. gada 7. februārī Eiropas Ekonomisko Kopienu pārdēvē par Eiropas Savienību (ES) un ievieš Eiropas Savienības pavalstniecību. Pēc pāris gadiem atsakās no ekija. Eiropas Savienības vienotā valūta vienbalsīgi tiek nokristīta par eiro, un ES valstis, kas bija gatavas pāriet uz kopējo valūtu eiro, sāka veidot eirozonu.…
