Iedzīvotājiem bija grūti šķirties no lata, jo tas bija viens no atkaliegūtās neatkarības simboliem. Tik ilgi gaidot neatkarību, latviešiem vienkārši bija nepieciešama sava nacionālā valūta. Ieviešot eiro, vairs nav šīs sajūtas. Latvijai vairs nav savas nacionālās valūtas.
Latvijas Banka vairs nenosaka Latvijai pieskaņotu procentu likmju politiku. Uz Latviju attiecas visai eirozonai pieņemtais lēmums, ko pieņem Eiropas Centrālā banka.
Arī atrodot mīnusus eiro ieviešanā, viennozīmīgi var teikt, ka ieguvumu ir vairāk un iedzīvotājiem vienkārši ir jāsamierinās ar šo pieņemto lēmumu. Var droši teikt, ka iedzīvotāji ir samierinājušies un jau lielā mērā pieraduši pie jaunās valūtas, jo kopš eiro ieviešanas ir pagājis vairāk kā gads. Protams, visiem no sākuma bija grūti pierast pie jaunās valūtas. Kurss būtiski atšķiras. Sākumā bija grūti saprast, cik un kas maksā, bet palīdzēja tas, ka cenas bija gan latos, gan eiro. Te var piebilst, ka iedzīvotāji nemaz lielu uzmanību cenai eiro nepievērsa, tādējādi vēlāk bija grūtāk. Ir grūti saprast, cik kam jāmaksā, tāpēc ir iespējams pirkt neizdevīgas preces. Daudziem liekas neparasti un nepatīk, ka banknošu izmēri ir atšķirīgi. Tas ie neērti, arī to var uzskatīt par mīnusu. Latos visas banknotes bija vienāda izmēra. Vēl bija grūti pierast pie tā, ka 5 centu monēta ir lielāka par 10 centu monētu, kā arī bijām pieraduši, ka 50 centu monēta ir maza un sudraba, eiro 50 centu monēta ir liela. Ir pagājis gads un sabiedrība jau ir pieradusi pie jaunās valūtas, bet tas vēl nav noticis pilnībā- tieši cenu ziņā.[1]
…
