Secinājumi.
Līderisma veidu var aplūkot no dažādu teoriju skatījuma, kur katra līderismu aplūko no citas puses, ņemot vērā citas īpašības, citus nosacījumus. Tomēr, lai aplūkotu līderisma veidu Eiropas Parlamenta politisko grupu līderu vidū, vispiemērotākā ir darījumu līderisma teorija, jo bieži vien vienoties vairākiem simtiem deputātu, kas pārstāv septiņas politiskās grupas, nav iespējams, tādēļ tiek izmantoti darījumi un savstarpējās vienošanās.
Darījumu līderisma teorija ir vērsta uz apmaiņu, kas notiek starp līderi un tā sekotājiem. Tā ir balstīta pārliecībā, ka līdera pienākums ir veidot struktūras, kas sekotājiem liek saprast, kas tieši no tiem tiek sagaidīts, un arī par nosodījumu, kas var tikt saņemts, ja uzdevumi netiek izpildīti. Šis iespējamais nosodījums arī motivē personas pildīt nosacījumus un uzliktos pienākumus, kaut arī parasti īpaši netiek uzsvērts. Darījumu teorija balstās personas uzskatos, ka darbs ir jāpadara pēc iespējas labāk, tās centrā ir vara un ietekme, tā centrējas uz taktiskiem jautājumiem, balstās uz cilvēku savstarpējām attiecībām un to mijiedarbību. Darījumu teorija centrā ir „darījumi”, kuri tiek slēgti konkrēta mērķa sasniegšanas vārdā. Šāda prakse tiek izmantota arī EP ietvaros, jo vienoties vairākiem simtiem deputātu bieži vien nav iespējams.
Darījumu teoriju iedala viedokļu, birokrātiskajā, partiju, likumdošanas un administratīvajā līderismā. Viedokļi līderiem galvenais ir izteikt savu viedokli, bieži vien tiem ir cieša sadarbība ar masu medijiem. Birokrātiskā līderisma galvenā iezīme ir tiekšanās pēc hierarhijas, šajā veidā vērojama izteikta vēlme „tirgoties”. Šis veids visbiežāk ir sastopams ministrijās, izpildvarā darbojušāmies personām. Partiju līderi savas intereses prot sasaitīt ar sabiedrības interesēm, vara ir sadalīta un tendēta veidot oligarhiskas struktūras. Likumdošanas līderus raksturo pamatotu viedokļu sniegšana, risinājumu piedāvāšana, dažkārt tie darbojas „aiz skatuves”. Administratīvie līderi tendēti „spēlēt teātri” apkārtējiem, tos raksturo vārdu spēles runās un spilgti salīdzinājumi, tādējādi iegūstot kvēlus atbalstītājus un niknus ienaidniekus vienlaicīgi.
Eiropas Parlaments pārstāv visas ES iedzīvotājus, līdz ar to būtiski ir tas, vai iedzīvotāji institūciju leģitimē. Leģitimitāte ir varas likumības atzīšana, uzticēšanās institūcijai, cilvēku gatavība brīvprātīgi izpildīt tās rīkojumus. Leģitīma vara spēj uzturēt cilvēkos pārliecību par to, ka tieši šī vara ir piemērota sabiedrībai. Varas leģitimitāti vislabāk atspoguļo dažādas aptaujas un pētījumi.
Saskaņā ar Eirobarometra pētījumiem, uzticības līmenis Eiropas Parlamentam laika periodā no 2009. gada līdz 2011. gadam ir zems – tam uzticas vidēji tikai katrs otrais ES iedzīvotājs. Tajā pašā laikā salīdzinājumā ar pārējām ES institūcijām, uzticības līmenis ir vislielākais.
…
