ES VIENOTĀ TIRGUS EKONOMISKĀ TEORIJA
Lai notiktu ekonomiskā integrācija, valstīm ir jāveic dažādi pasākumi - jālikvidē tirdzniecības ierobežojumi, jāsaskaņo likumdošana, u.tml. No ekonomiskās teorijas viedokļa pastāv vairākas ekonomiskās integrācijas stadijas. Valstīm ekonomiski integrējoties, tās pakāpeniski izveido:
brīvās tirdzniecības teritoriju;
muitas savienību;
vienotu raţođanas faktoru tirgu;
vienotu tirgu;
monetāro savienību;
ekonomisko savienību.
Uzsākot ekonomisko integrāciju, valstis sākotnēji izveido brīvas tirdzniecības teritoriju, likvidējot muitas ierobežojumus uz iekšējām robežām. Lai izveidotu nākamo ekonomiskās integrācijas stadiju - muitas savienību, valstīm vēl papildus jānosaka vienoti muitas tarifi trešajām valstīm. Katra nākamā ekonomiskās integrācijas stadija prasa vēl papildus pasākumus. Pēdējā ekonomiskās integrācijas stadija - ekonomiskās savienības izveide - nozīmē, ka valstis ir pilnībā integrējušās un no ekonomikas viedokļa tās var pielīdzināt vienotai valstij. Ekonomiskā savienība vēl nenozīmē pilnīgu valstu apvienošanos, jo tādus jautājumus kā valsts pārvalde, kultūra, izglītība, ārējā drošība u.c. katra valsts risina neatkarīgi. Tāpēc būtiski ir atcerēties, ka vienota tirgus izveide ir ekonomiskās un nevis politiskās integrācijas stadija.
Pirmajā ekonomiskās integrācijas stadijā – izveidojot brīvas tirdzniecības zonu - valstis atceļ redzamos un neredzamos tirdzniecības ierobežojumus. Visbiežāk sastopamie redzamie tirdzniecības ierobežojumi ir:
ievedmuitas un izvedmuitas tarifi (uzņēmumam, ievedot preces citā valstī, ir jāmaksā nodoklis);
kvotas (valsts nosaka ierobežotu preču daudzumu, ko drīkst ievest valstī).
Par neredzamajiem tirdzniecības ierobežojumiem tiek dēvēti specifiski valstu ražošanas un preču kvalitātes standarti, ierobežojumi attiecībā uz ārzemnieku nodarbināšanu, kapitāla plūsmas ierobežojumi u.c. Tie tāpat kā, piemēram, tradicionālie ievedmuitas tarifi var būtiski ierobežot starptautisko tirdzniecību.
Neredzamo ierobežojumu spilgtu piemēru var aplūkot Dānijā. Pateicoties Dānijas valdības “zaļajai” nostājai un vides aizsardzības grupu iniciatīvai, par spīti jebkādu ierobežojumu aizliegumam Eiropas Savienībā, Dānijā izņēmuma kārtā ir spēkā ierobežojums, kas aizliedz importēt dzērienus, kuri iepildīti skārdenēs. Ārzemju eksportētājiem, kuri tradicionāli ir piedāvājuši savu produkciju tikai skārdenēs, pāreja uz alternatīvu iepakojumu rada ievērojamas izmaksas. Šo izmaksu dēļ atsevišķi ārzemju ražotāji var atteikties no eksporta uz Dāniju vispār.
…
