Eiropas Savienības fondi un to līdzekļu piesaiste Latvijas uzņēmumiem

Atšķirības starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm rada virkni problēmu un, lai tās risinātu, tiek veidota Eiropas reģionālā politika, kas paredz noteiktu atbalstu atsevišķu teritoriju attīstībai ar mērķi veidot Eiropu par ekonomiski un sociāli līdzsvarotu telpu.1
Reģionālā politika Eiropas valstīs ir veidojusies vairāku desmitu gadu garumā un tās veidošanos nosaka katras konkrētās valsts tiesību akti, vēsturiskie apstākļi un tradīcijas. Reģionālās ekonomiskās atšķirības pastāvēja jau 18.gadsimtā un vēl agrāk. Tajos laikos attīstība lielā mērā bija atkarīga no reģiona klimata un dabas resursiem.
Situācija mainījās pēc Otrā pasaules kara, kad mazāk attīstītie reģioni bija vēl vairāk novājināti. Valstis sāka domāt par ģeogrāfiskās situācijas radīto nevienlīdzību izlīdzināšanu. Šim mērķim, kā arī nodarbinātības veicināšanai mazāk attīstītos reģionos tika radītas reģionālās politikas. Reģionālās attīstības politikas veidošanos biežāk nosaka kultūrvēsturiskie, klimatiskie un ģeogrāfiskie apstākļi, kā arī nodarbinātība.
ES reģionālās attīstības politikas veidošanos var iedalīt vairākos vēsturiskos posmos:
1955. - 1975.gados galvenais uzsvars tika likts uz kopēju problēmu risināšanu tādos būtiskos sektoros kā dzelzs un tērauda rūpniecība un lauksaimniecība. Īsta reģionālās attīstības politika vēl netika izveidota, taču tika atzīta to esamība un deklarēta dalībvalstu vēlme samazināt atšķirības starp reģioniem un likvidēt mazāk attīstīto reģionu atpalicību.
1958.gadā tika izveidota Eiropas Investīciju banka, kas līdz pat šai dienai sniedz aizdevumus projektiem problēmu reģionos.
1975. - 1985.gados Reģionālās politikas straujāka attīstība sākās ar pirmo paplašināšanās procesu. 1973.gadā Lielbritānija, Īrija un Dānija saskārās ar nopietnām reģionālām problēmām un bija mazāk turīgas kā esošas dalībvalstis. Viena no pirmajām Lielbritānijas prasībām bija, lai ES palīdzētu tai risināt sasāpējušās industriālo reģionu problēmas. Pārrunu procesā tā saņēma garantiju, ka tiks izveidota reģionālā politika, lai kompensētu iespējamo iestāšanās negatīvo efektu.
Tā rezultātā 1975.g. tika izveidots Eiropas reģionālās attīstības fonds – svarīgākais ES reģionālās politikas finansu instruments.
1985. - 1992.gados iekšējā tirgus veidošanas procesa iespaidā, kā arī ES paplašināšanās ar trim relatīvi nabadzīgām valstīm izmainīja un pastiprināja reģionālās politikas centienus. Radās nepieciešamība padarīt līdzekļu piešķiršanu daudz efektīvāku. Tas tika īstenots ieviešot programmēšanas principu - integrēta daudzgadu plānošana, pamatojoties uz reģionālo stratēģiju2.…