Līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos vairs netiek īstenota sadarbības procedūra (bijušā EK dibināšanas līguma 252.pants), bet tās vietā tiek īstenota parastā procedūra vai konsultāciju procedūra.
Gatavojot nacionālo pozīciju, ekspertam nepieciešams iepazīties ar primārā tiesību akta atsaucēm, kas norāda uz Parlamenta iesaisti un tādējādi ietekmē dalībvalsts taktiku tālākās sarunās lēmuma pieņemšanas gaitā.
Parlamenta iesaiste lēmumu pieņemšanā ir ievērojami palielinājusies kopš ES dibināšanas. Sākotnēji Parlamentam bija tiesības vienīgi sniegt viedokli par Komisijas priekšlikumu pirms tā apstiprināšanas Padomē, un Parlamenta viedoklis Padomei nebija saistošs. Vēlāk Parlamenta pilnvaras tika ievērojami palielinātas, jo aizvien biežāk tika izmantota koplēmuma procedūra, kuras ietvaros Parlamentam ir veto tiesības. Ar Lisabonas līgumu tiek būtiski palielinātas Parlamenta iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, pat nosaucot koplēmuma procedūru par parasto likumdošanas procedūru.
2.2. Likumdošanas procedūras
Līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos iespējamas divas Parlamenta iesaistīšanas formas (atkarībā no jomas) – parastā likumdošanas procedūra un īpašā likumdošanas procedūra. Īpašā likumdošanas procedūra var tikt īstenota, konsultējoties (apspriežoties) ar Parlamentu vai lūdzot tā piekrišanu.
1) Parastā (bijusī koplēmuma) procedūra ir visbiežāk izmantotā Parlamenta iesaistīšanas procedūra. Kopš Nicas līguma stāšanās spēkā to izmanto attiecībā uz 2/3 no kopējā ES tiesību aktu apjoma (transports, nodarbinātība, patērētāju aizsardzība, izglītība, sabiedrības veselība, vide u. c. jomas). Lisabonas līgums būtiski palielina to jomu skaitu, kurās lēmumu pieņemšana notiek ar parasto likumdošanas procedūru, attiecinot to arī uz iekšlietu un tieslietu jautājumiem, lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, Eiropas zinātniskās izpētes telpu, Finanšu regulu u.c.
Parastajā likumdošanas procedūrā Parlamentam ir tikpat liela ietekme lēmuma pieņemšanā kā Padomei. Tās pamatā ir Padomes un Parlamenta sadarbība pēc līdzvērtīgiem pamatprincipiem, un - atšķirībā no citām Parlamenta iesaistīšanas procedūrām - Padome nevar panākt lēmuma pieņemšanu, ja Parlaments to neakceptē. Parastajai likumdošanas procedūrai ir noteikti termiņi katram lasījumam. Ja lēmums netiek pieņemts Līgumā noteiktajos termiņos, tiesību aktu nevar pieņemt.
…
