SECINĀJUMI
1) Hipotēze Eiropas Savienība īstenoja efektīvu rīcībaspolitiku Kosovas konflikta risināšanā tiek apstprināta, jo izvērtējot ES īstenotās misijas, pieteiktās prasības Kosovai ir palīdzējušas Kosovā cīnīties noziedzību un korupciju, kā arī attīstīja tirdzniecības jautājumus, nodrošināja darbinieku rekrutāciju, tiesu un drošības sistēmas sistēmas uzlabošanu.
2) Hipotēze Eiropas Savienība īstenoja efektīvu rīcības politiku Krievijas - Gruzijas konflikta risināšanā nav apstiprināta, jo izvērtējot ES rīcību, galvenokārt tā aizstāvēja tika Gruzijas ekonomiskās intereses, bet tā īsti netika nodrošinātas programmas, kuras stiprinātu valsts valdību un iekārtu.
3) Eiropas Savienība parasti izmanto ārpolitikas, ekonomiskos un diplomātiskos instrumentus, kur ar tādu līdzekļu palīdzību kā ieroču embargo, tirdzniecības, dipomātiskām un finansiālām sakncijām, lidojumu aizliegumiem u.c. līdzekļiem iespējams panākt efektīvu konfliktu risināšanu.
4) Eiropas Savienība ir noteikusi prioritātes Kosovā, kas stabilizēja un koordinēja rezultātu sasniegšanas procesus, tiesiskuma, minoritāšu aizsardzības, tirdzniecības u.c. prioritātes, kuras motivēja Kosovu ieviest jaunu tiesu struktūru, nodrošināt prokuratūru, cīnīties ar noziedzības, kara noziegumu un korupcijas, kā arī cilvēktiesību jautājumiem. Tika veikta arī tirdzniecības jomas uzlabošana.
5) Iepazīstoties un izpētot teorētisko literatūru par Eiropas Savienību kā starptautisku organizāciju, tiek secināts, ka ES izrāda iniciatīvu krīžu novēršanai un stabilizēšanai dažādos reģionos, realizējot un pildot miera misijas.
6) Tiek secināts, ka Krievijas – Gruzijas kara galvenie cēloņi bija – Gruzijas vēlēšanās nodibināt pastāvīgu kontroli Dienvidosetijā, Gruzijas vēlēšanās pievienot sev Dienvidosetiju uz etniska un teritoriāla pamata, kā arī Gruzijas ieinteresētība panākt kārtību separātiskajā Dienvidosetijā, jo Krievijas reakcija bija nepieņemama un apdraudēja Gruzijas suverenitāti, ko apstiprināja Krievijas karaspēka ilgstošā klātbūtne šīs valsts teritorijā.
…
