Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:646016
 
Author:
Evaluation:
Published: 07.03.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 10 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Eiropas Savienības integrācijas būtība un nepieciešamība    3
1.1  Ekonomiskas integrācijas nepieciešamība    3
1.2  Eiropas Savienības integrācijas pamatvirzieni    3
2.  Eiropas Savienības principi, izveide un attīstība    6
2.1  ES darbības principi    6
2.2  ES integrācijas kritēriji un nosācījumi    7
2.3  Eiropas kopienas izveide un attīstība    9
2.4  ES 3 pilāri    10
3.  Integrācijas prasības, stratēģijas, uzdevumi    11
3.1  Iestāšanas kārtība ES    11
3.2  Integrācijas prasības    11
3.3  Iestāšanas procesa sagatavošanas svarīgākie uzdevumi    12
4.  Latvijas stratēģija un mērķi integrācijai Eiropās Savienībā    13
4.1  Iesaistīšanas globalizācijas procesā    13
4.2  Latvijas integrācijas stratēģiskais mērķis un programma integrācijai ES    13
4.3  Latvijas stratēģija integrācijai ES    14
4.4  Uzņemšanas kritēriji    15
5.  Latvijas integrācijas problēmas    16
6.  Latvijas ekonomiskās politikas pārmaiņas kontekstā ar integrāciju Eiropas Savienībā    17
6.1  Latvijas pasākumi integrācijai ES    17
6.2  Ekonomiskā integrācija un to mērķi    19
6.3  Nozaru, vides un regionālas attīstības mērķi    22
6.4  Latvijas novērtējums 2001.gada progresa ziņojumā    23
7.  LR integrācijas guvumi un zaudējumi    32
8.  Izmantota literatūra    37
Extract

Pēc Otrā pasaules kara notika būtiskas izmaiņas tirgus ekonomikas valstu tautsaimniecībā. Centrālā problēma šajā laikā bija zinātniski tehniskā revolūcija, it sevišķi tehnoloģiskā revolūcija. Plašumā un dziļumā vērsās darba dalīšana un specializācija. Arvien bagātīgāks kļuva ražotopreču klāsts, arvien asāk izvirzījāstirgus problēma. Darba dalīšana un specializācija ieguva starptautisku raksturu. Tas viss konkrētāk izpaudās šādi:
attīstījas ražošanas internacionalizācijas tendence ar detalizētu starptautisku specializāciju pa valstīm, ražotņu grupām;
lai specializācija būtu efektīva, bija nepieciešama masveida ražošana;
masveida ražošana kļūst iespējama tad, ja tirgi ir pietiekami ietilpīgi, lai lielos apmēros realizētu produkciju;
vietējie nacionālie tirgi parasti izrādījas par šauriem masveida produkcijai;
radās pretruna starp ekonomikas attīstības internacionalizācijas tendences labvēlīgiem nosacījumiem un nacionālo valstu robežu barjerām, ko sargā visdažādākās kvotas, limiti, muitas tarifi;
lai šo pretrunu atrisinātu, vajadzēja radīt jaunas ekonomiskās attiecības starp valstīm. Tas vispirms spieda liberalizēt eksporta un importa attiecības, veidojot jaunas starpvalstu sadarbības formas. Šīs jaunās attiecības, kas arvien vērsās plašumā, ciešāk saliedējot valstu ekonomiku un vienādojot funkcionēšanas nosacījumus, tiek raksturotas kā ekonomiskās integrācijas attiecības.

1.1.Eiropas ekonomiskās integrācijas pamatvirzieni

1.Brīva preču kustība starp ES valstīm bez muitas barjerām. Barjeru atcelšana notika pakāpeniski un noslēdzās ar Māstrihtas vienošanos. Speciāli pētījumi liecināja, ka muitas režīma uzturēšana rada lielus zaudējumus, dārgi izmaksā, palielina preču kustību starp valstīm. Līdz ar to mazinās saimniekošanas efektivitāte. Pret trešajām valstīm muitastarifi tiek pazamināti saskaņā ar GATT Urugvajas saieta lēmumiem.
2.Brīva cilvēku kustība. Jebkuras ES valsts pilsonis var brīvi pārvietoties Savienības ietvaros, kļūt par darba ņēmēju; uz viņu pilnā mērā attiecas konkrētas valsts darba un sociāla likumdošana, ieskaitot tiesības saņemt pensiju, bezdarbnieka pabalstu, apdrošināšanas medicīnas pakalpojumus.
3.Brīva ieguldījuma kustiba, t.i., nekādi investīciju ierobežojumi ES valstīs (šo valstu investoriem). Tiek izvirzīts uzdevums vienādot investīciju nosacījumus un veicināt kapitālieguldījumus. Brīvo preču kustību, darba spēka kustību un kapitāla kustību raksturo kā atlantus, kas uz saviem kamiešiem tur Eiropas Savinības konstruktīvi visai sarežģīto daudzstāvu celtni.
Īsi apskatīsim ES integratīvas sadarbības pārējos virzienus.
4.“Zaļā Eiropa” – lauksaimniecības integrācija. Tas nozīme:
cenu mehānisma izveidošanu, kas padara izdevīgu labības pirkšanu nevis pasaules tirgū, bet ES valstīs;
pasākumus, kas ierobežo sējumu platības, piemaksas par katru neapsētu hektāru noteikta limita ietvaros;
speciāla fonda veidošanu, kas materiāli atbalsta lauksaimnieciski atpalikušās zemes, piemēram, Portugāli, gan agrotehnikas, gan izglītības jomā.
5.“Zilā Eiropa” – vienošanās par nozvejas kvotām starp valstīm un pasākumu veikšanuzivju krājumu paplašināšanai.
6.Vienotas enerģētiskās sistēmas izveide un regulēšana.
7.“Eiratoma” darbība ES ietvaros: regulētāji pasākumi atomelektrostāciju celtniecības un ekspluatācijas jomā.
8.Ogļu un tērauda ražošanas apjomu regulēšana labāku pozīciju nodrošināšanai, konkurējot pasaules tirgū.
9.Vienotas standartu sistēmas izveidošana.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,48 €
Work pack Nr. 1212300
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register