Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika Somijā

Somijā ļoti ievērojami ir palielinājies to saimniecību skaits, kuras bez lauksaimnieciskās ražošanas un mežizstrādes nodarbojas arī ar citiem uzņēmējdarbības veidiem. „Tās veido 40% no kopskaita, tostarp 28,6% saimniecībās lauksaimniecība vairs nav galvenais ienākumu avots.” Lauku saimniecības ir sākušas vairāk nodarboties un gūst peļņu ar dažādiem pakalpojumiem, kā, piemēram, mašīnu iznomāšanu, transporta pakalpojumiem, ceļu tīrīšanu un citiem pakalpojumiem. Nākamais populārākais saimniekošanas veids ir tiek saistīts ar enerģijas ražošanu, skaidu un skaidu brikešu, biodegvielas, kūdras ražošanu. Trešā lielākā grupa saimniecību ir sākuši nodarboties ar tūrismu un atpūtas pasākumu organizēšanu. Salīdzinoši mazs ir to saimniecību skaits, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas pārstrādi, kokmateriāliem, amatniecību un tirdzniecību.
Produkcijas ziņā, tiek pārstrādāts vairāk nekā 80% lauksaimniecības produkciju, kas ik gadu Somijai sniedz 1,8% no pievienotās vērtības.
Lauksaimniecības ienākumi ir samazinājušies kopš iestāšanās ES. Straujš samazinājums bija novērojams pirmajos gados. Neliels pieaugums sāka parādīties 90.gadu beigās, bet kopš 2003.gada tas atkal sāka samazināties. No 1994.gada līdz 2005.gadam ģimeņu ienākumi no lauksaimniecības samazinājās par 44%, kas iespaidoja arī lauksaimnieku sociālo stāvokli. Iemesls šim samazinājumam tiek uzskatīts nelabvēlīgā lauksaimniecības attīstība, kad ir novērojamas augošas ražošanas cenu izmaksas un zemāka līmeņa kopējā lauksaimniecība, sakarā ar produkcijas cenu samazinājumu.
Sociālā ziņā valstī nenotiek cilvēku masveida aizplūšana no laukiem, bet toties samazināšanās ir saskatāma gan lauksaimniecības saimniecību, gan lauku darbu jomā. „Gadā no laukiem uz pilsētām pāriet 1,2%, un pretējā virzienā no pilsētām uz laukiem – 1,0% iedzīvotāju.”15

…