Eiropas Savienības struktūrfondu ietekme uz Latvijas tautsaimniecības attīstību

Līdz 2007. gada beigām struktūrfondu finansējuma saņēmējiem (projektu īstenotājiem) kopā izmaksāts LVL 277 milj. jeb 63% no kopējā struktūrfondu finansējuma 2004.-2006. gadam. 2004.-2006.g. plānošanas periodā uzsākti 5669 projekti, no kuriem pabeigti – 4178.
Visvairāk projektu tiek realizēti Rīgas reģionā – 1790 projekti jeb par LVL 198 milj. jeb 43% no kopējā finansējuma, Vidzemē 1125 projekti par LVL 51 milj. jeb 11% no kopējā finansējuma, Kurzemē – 1082 projekti par LVL 66 milj. jeb 15% no kopējā finansējuma un Latgalē – 860 par LVL 59 milj. jeb 13% no kopējā finansējuma.
Viena no lielākajām problēmām 2004.-2006.g. struktūrfondu apguves periodā bija projekta izmaksu sadārdzinājums – dažiem projektiem nepieciešamais finansējums palielinājās pat vairākas reizes, īpaši vairāku gadu realizācijas projektiem, kā arī dēļ straujā un neprognozējamā cenu pieaugumu būvniecības nozarē. Līdz 2007. gada vidum sadārdzinājums tika segts no valsts budžeta un valsts atradās tādā kā ķīlnieces lomā – lai pabeigtu projektu – jāsamaksā. 2007. gada rudenī tika panākta principāla vienošanās, ka sadārdzinājums primāri jāsedz projekta realizētājam un valsts tikai var palīdzēt. Tika izstrādāta arī īpaša metodika sadārdzinājuma segšanai. Pašvaldības tika iedalītas trīs kategorijās atkarībā no to attīstības indeksa – vājākām pašvaldībām sadārdzinājums no valsts naudas varēja tikt segts līdz 75% no izmaksu pieauguma, vidēji spēcīgām pašvaldībām – līdz 60%, bet spēcīgākajām pašvaldībām – līdz 30%. To izmaksu pieaugumu, kas nekādi nebija pamatojams un neatbilda valstī vidējam statistiskajam sadārdzinājumam nozarē, segšana no valsts naudas netika akceptēta. Lai šāda problēma neatkārtotos „jaunajā” plānošanas periodā, tika pilnveidota projektu atbalstīšanas kārtība. [2., 7.]…