Kopsavilkums:
Proporcionālajai vēlēšanu sistēmai būtu jānodrošina tāda elektorāta viedokļa atspoguļojums parlamentā, kas izpaužas mandātu sadalē proporcionāli nodotajām balsīm.
Kā redzams no iepriekšteiktā, vēlēšanu sistēmas ir dažādas un tās iespējams sakārtot ļoti daudzās kombinācijās, proti, katra valsts var izvēlēties un izveidot sev piemērotāko, taču šai sistēmai ir jābūt konstitucionāli nostiprinātai. Kā rāda iepriekš apskatītā Eiropas valstu pieredze, konstitūcijās tiek noteikta vai nu visa vēlēšanu kārtība un mandātu sadale vai tiek norādīts uz likumu, kurš šo kārtību nosaka.
Pretējā gadījumā izveidojas situācija, kad konstitūcijā ir vispārēji noteikts proporcionālo vēlēšanu princips, kas nodrošina visu politisko spēku pārstāvniecību parlamentā proporcionāli nodotajām balsīm, taču vēlēšanu likumā likumdevējam iekļaujot normu par procentu barjeras prasību, rodas kolīzija, kad zemāka juridiska spēka tiesību norma ierobežo augstāka juridiska spēka tiesību normu- respektīvi likums ierobežo konstitūciju, kas demokrātiskā, tiesiskā valstī ir nepieņemami.
Ar nožēlu jāsaka, ka vēlēšanu sistēma ir arī varas līdzeklis un katra partija un katrs politiķis atbalsta to sistēmu, kura pašam ir izdevīgāka, jo politika vienmēr ir cīņa par varu, lai īstenotu savas intereses.
…