Romas valsts izcēlusies ap VIII gs.p.m.ē. un no nelielas zemkopju kopienas ar laiku izaugusi par milzīgu lielvalsti, kuras robežas sniedzas no Atlantijas okeāna rietumos līdz Melnajai jūrai austrumos, no Ziemeļāfrikas dienvidos līdz Britānijai ziemeļos.
Mēdz sacīt tā, ka Roma esot trīs reizes pasauli uzvarējusi: pirmoreiz ar savu ieroču spēku (centurioni), otrreiz ar tiesībām un trešo reizi ar kristīgo ticību.
Romas diženumu izteic ne tikai tās teritoriālais lielums un militārais spēks, bet arī tās vērtības, ko devusi cilvēcei Romas republika, kuras pamatprincips bija: tautas labklājība – augstākais likums, un izcili tiesību avoti. Romiešu civiltiesības atstāja milzīgu ietekmi uz Rietumeiropas tiesiskās domas visu turpmāko attīstību, tāpat Latvijas 1937.g.Civllikums balstās uz romiešu tiesību principiem.
Kontroldarba mērķis – izskatīt Romas valsts izcelšanās un tās attīstību līdz absolūtas monarhijas valsts iekārtai, kā arī galvenos Romas tiesību avotus un to nozīmi: XII tabulu likumi un Corpus Iuris Civilis.
Darbā iztirzāta valsts varas organizācija Romā ķēniņa laikmetā, Republikas laikā un impērijas laikā, precīzi izskatītas tiesību normas un avoti attiecīgajos posmos pēc nozaru sadalījuma.
Darba procesā tika izmantota speciālā literatūra : L. Birziņas darbs “Romiešu tiesības” un Z.Černilovska grāmata “Всеобщая история государства и права”.…