Eiropas valstu un tiesību vēsture (viduslaiki)

Pārejas laikā no senjorālās monarhijas uz absolūto monarhiju Eiropā XII – XIV gs. attīstījās kārtu pārstāvniecības monarhija. Šajā posmā ekonomiski nostiprinājās zemākā muižniecība, garīdzniecība un pilsētu pilsonība. Kārtu pārstāvniecības monarhijas tiesības dažādās valstīs bija atšķirīgas, tomēr kopīgas tiesības apspriest un lemt par karalim nepieciešamajiem naudas līdzekļiem un to apjomu, kas savācami nodokļu veidā.
Nostiprinoties monarha varai, XV gs. Rietumeiropā radās absolūtā monarhija un sasniedza savu uzplaukumu XVI – XVII gs. Tās īpatnības atsevišķās valstīs bija atkarīgas no muižniecības un pilsētu pilsoņu attiecībām. Attīstoties kapitālistiskajām attiecībām, saasinājās pretrunas starp lielākajām kārtām un parasti revolucionārā ceļā absolūtismu nomainīja parlamentārā monarhija ( Anglijā XVII gs. ) vai republika ( Francijā XVIII gs. beigās ).
Kontroldarbā iztirzātas valsts pārvaldes un tiesību attīstības īpatnības Eiropas valstīs – Anglijā, Francijā un Vācijā – kārtu pārstāvniecības un absolūtās monarhijas posmā, kā arī pilsētu pārvalde viduslaiku Itālijas pilsētās valstīs.
…